Lana atkal pozē fotogrāfam

Modele Lana Kurasidze no Latvijas joprojām apņēmīgi cīnās ar smagu slimību, kas novedusi jauno sievieti ratiņkrēslā, raksta Independent.ie.
Neraugoties uz apkārtējo cilvēku aizspriedumiem, Lana ir atgriezusies pie savas nodarbošanās un atkal pozē fotogrāfiem.

Kā jau esam rakstījuši, 2006.gadā Lanai 21 gada vecumā tika diagnosticēts smadzeņu audzējs – multiformā glioblastoma (GBM) – un sākās viņas smagā cīņa. Neviens neticēja, ka viņa izķepurosies un ārsti sacīja, ka jaunā sieviete nenodzīvos ilgāk par trim mēnešiem. Tomēr Lana sagrāva visas drūmās prognozes un uzsāka grūto ceļu uz atveseļošanos.
Veselība pamazām uzlabojās, bet Lana palika ratiņkrēslā, jo viņai attīstījās neiroloģisks stāvoklis ataksija, kas ietekmē nervu sistēmas spēju vadīt kustības un līdzsvaru. Ārsti neticēja, ka viņa jebkad spēs nostāties uz savām kājām. Tomēr pēc intensīvas rehabilitācijas programmas un daudzām stundām, kas pavadītas sporta zālē, viņa jau spēj īsu laiku nostāvēt un tic, ka tuvojas diena, kad varēs pamest savu ratiņkrēslu.
Lanai ļoti nepatīk, kā pret viņu izturas kā pret personu ar invaliditāti, tāpēc viņa nolēma organizēt fotosesiju. Viņa saka, ka sabiedrība pret cilvēkiem ar invaliditāti izturas netaisnīgi un vēlas nošķirt tos no veselajiem. “Es veicu pētījumu par profesionāliem modeļiem ar invaliditāti un neatradu nevienu Īrijā. Daži ir ASV, viens vīrietis modelis ir Vācijā. Varbūt kaut kur ir vairāk, bet viņi nav pamanāmi.”

Lana apgalvo, ka fotosesijas noorganizēšanai bija vajadzīgas nedaudz vairāk kā sešas nedēļas. Visilgāk nācies gaidīt audžutēva atbraukšanu no Latvijas, kurš atvedis mammas kažoku un Lanas sarkano kleitu. Pēc tam vajadzējis tikai saskaņot laikus ar fotogrāfu David Frain, frizieri un make-up mākslinieci Deborah Leonards un Lanas personīgo asistenti Veronica Cuthbert.
Lana pastāstīja, ka viņai ļoti nepatīk cilvēku attieksme un nepatīk palikt ratiņkrēslā, kad viņa vakaros dodas kaut kur atpūsties. Jaunā sieviete labāk izvēlas pārvietoties uz mīkstu dīvānu.
“Kad es viņiem pasaku, ka es esmu ratiņkrēslā, viņi visi klusi pazūd. Tas ir smieklīgi un tajā pašā laikā skumji, ” stāsta Lana.
“Bērni ielās blenž uz mani, protams, mēs nevaram vainot bērnus, bet mēs varam vainot vecākus, kuri neizglīto savus bērnus.”
Lana regulāri apmeklē Nacionālo rehabilitācijas slimnīcu Dun Laoghaire, un viņas veselība pastāvīgi uzlabojas. Viņa joprojām ir apņēmības pilna, ka atkal staigās, un viņas ticība pieaug.

FOTO: Independent.ie ekrānattēls