Latvija un viesstrādnieki.

Kāda ir viesstrādnieku dzīve Īrijā, mēs zinām pat pārāk labi. Bet kāda ir viesstrādnieku dzīve Latvijā? Lūk, izvilkums no Sarmītes Pujēnas raksta “Latvijas Avīze”:
“Šogad Liepājā pavisam noformēti 99 izsaukumi dažādu specialitāšu viesstrādniekiem, un taizemieši, protams, no savas siltās palmu zemes uz pilsētu zem liepām nonākuši likumīgā ceļā. Zelta cilvēki esot! Zivju pārstrādes uzņēmumā strādā par 300 latiem. Un tādus darbus, kuru veikšanai ne par kādu naudu vietējos strādniekus dabūt nevarot.

Tā kā taizemieši ir budisti, viņi nelieto alkoholu, neintegrējas vietējā sabiedrībā, līdz ar to problēmu esot mazāk nekā ar citiem.
Viesstrādnieki dzīvo uzņēmuma teritorijā atsevišķā mājiņā, kas pielāgota kopmītnes vajadzībām. Noteikumi paredz, ka ārpus uzņēmuma teritorijas viņi neiet, un ko gan viņi pilsētā darīs – valodu taču neprot. Reizi nedēļā viesstrādnieki tomēr redz ārpasauli – ar uzņēmuma transportu viņi tiekot izvizināti, piemēram, uz veikalu iepirkties.
Uzņēmums par katru viesstrādnieku ir samaksājis valsts noteikto nodokli – Ls 420″.

Atļauju Latvijā ievest viesstrādniekus var dabūt tikai tad, ja mēneša laikā neviens pašu bezdarbnieks uz izsludināto vakanci nav pieteicies. Arī minimālā darba samaksa ārzemniekam jānosaka lielāka – vismaz 302 lati mēnesī – un obligāti jāiegādājas veselības apdrošināšanas polise uz visu darba periodu. Par viesstrādnieka nodarbināšanu ir jāmaksā arī valsts nodeva – 35 lati mēnesī.

Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs 2007.gada pirmajā pusgadā tika apstiprināti darba izsaukumi 1370 ārzemniekiem no trešajām valstīm. Salīdzinot ar 2006. gada pirmo pusgadu, apstiprināto darba izsaukumu skaits valstī palielinājies aptuveni 4 reizes.

Latvijas uzņēmumiem vajadzīgi tālbraucēji šoferi, kokapstrādes operatori, remontatslēdznieki, būvstrādnieki, kuģu remontētāji. Pieprasīti strādnieki gan no Moldovas un Ukrainas, gan no Taizemes, Vjetnamas un Ķīnas.

Šobrīd Latvijā ar viesstrādnieku ievešanu saistīto formalitāšu kārtošana ir dārgs un sarežģīts process. Latvijas Darba devēju konfederācija prasa no valdības, lai tā vienkāršotu viesstrādnieku uzturēšanās un darba atļauju saņemšanas procedūru. Lai gan iepriekš tika solīts, ka nepieciešamos grozījumus likumdošanā varētu pieņemt līdz šī gada beigām, dažādu politisku iemeslu dēļ to izstrāde kavējas. Valdība atlika migrācijas koncepcijas izskatīšanu un, visticamāk, dokumentu skatīs jau nākamā valdība.