Aicina ziņot par sociālo pabalstu izkrāpējiem

Sociālās aizsardzības departaments ir uzsācis kampaņu, aicinot iedzīvotājus ziņot, ja viņiem ir aizdomas, ka kāds saņem no valsts naudu, kas tam nepienāktos, vēstī departamenta Preses dienests.
Sociālās aizsardzības ministrs Leo Varadkar paziņojis, ka apsver iespēju publiskot par sociālās sistēmas apkrāpšanu notiesāto vārdus, lai tiem sagādātu kaunu.

Ministrs norādīja, ka departamenta darbinieki izmanto ļoti daudz un dažādus ceļus, lai identificētu krāpšanas gadījumus, tostarp uzraugot sociālos medijus, piemēram, Facebook un Twitter.
Leo Varadkar uzsvēra, ka vienīgais veids, kā departaments var rīkoties, lai novērstu krāpšanas gadījumus, ir izmantot kontroles mehānismus, kas jau ir ieviesti departamenta darbā, kā arī caur cilvēkiem, kuri ziņo par šādiem gadījumiem.
Ministrs īpaši uzsvēra, ka sabiedrisko pakalpojumu kartes ieviešana ir būtiski samazinājusi krāpšanas līmeni. Karti šobrīd ir saņēmuši aptuveni 2,5 miljoni cilvēku un tai piesaistītā sejas atpazīšanas tehnoloģija palīdz departamenta darbiniekiem atklāt tos, kuri mēģina saņemt pabalstus dubultā. Krāpniekiem nepalīdz ne īpašs make-up, ne mākslīgās bārdas, jo programma balstīta uz sejas kaulu struktūras atpazīšanu.
Ministrs informēja, ka visbiežāk krāpšana notiek attiecībā uz īstermiņa pabalstiem. Statistika liecina, ka ļoti reti tiek konstatēta krāpšana attiecībā uz pensijām un bērnu pabalstu.

Trīs reizes gadā departamenta amatpersonas izlases veidā veic pārbaudes aptuveni 1000 dažādu kategoriju pabalstu pieteikumos, lai pārbaudītu, vai nav notikusi krāpšana. Tuvākajos mēnešos šis process tiks veikts attiecībā uz tiem, kas saņem aprūpētāja pabalstu.
Departaments apsver papildus sankciju ieviešanu attiecībā uz krāpniekiem. Tiek plānots izveidot reģistru, kurā katru ceturksni tiktu ievietoti to cilvēku dati, kuri ir notiesāti par pabalstu izkrāpšanu.
Pagājušajā gadā departaments saņēmis 20800 ziņojumus par sociālās sistēmas apkrāpšanu, no kuriem lielākā daļa attiecās uz darba meklētāja pabalstu (Jobseekers Benefit), papildus labklājības pabalstu (Supplementary Welfare Allowance) un vientuļā vecāka pabalstu (One Parent Family Payment). Visbiežāk ziņojumos apgalvots, ka pabalsta saņēmējs nelegāli strādā, dzīvo kopā ar partneri, kurš palīdz finansiāli, vai arī saņem pabalstus, dzīvojot ārzemēs.
Departaments lēš, ka aptuveni viens no katriem trim ziņojumiem izraisījis maksājuma samazināšanu vai pārtraukšanu. Vismaz 194 lietās ir ierosināta tiesvedība, bet vēl 160 lietas nodotas izskatīšanai ģenerālprokuratūrā.
Kopumā 2016.gadā kontroles pasākumu rezultātā departaments ietaupījis apmēram 500 miljonus eiro valsts naudas.
Mājas lapā www.welfare.ie ir izveidota īpaša ziņojuma forma, kas ļauj jebkuram anonīmi ziņot par aizdomīgiem gadījumiem saistībā ar pabalstu izkrāpšanu.

FOTO: baltic-ireland.ie