Zaļajā salā dzīvo 1136 personas, kurām ir Īrijas/Latvijas dubultpilsonība

Īrijas Centrālais statistikas birojs (CSO) publicējis 2016.gada Tautas skaitīšanas rezultātus sadaļā “Migrācija un daudzveidība”.
Dati liecina, ka apgājušā gada aprīlī, kad notika Tautas skaitīšana, Īrijā dzīvoja 535475 cilvēki, kas iebraukuši no citām valstīm, tostarp 19993 Latvijas valstspiederīgie.

Skaitļi liecina, ka iebraucēji veidoja 11,6% no kopējā iedzīvotāju skaita, salīdzinoši 2011.gada Tautas skaitīšanas laikā tie bija 12,2%. Šo Īrijas ne-pilsoņu skaita kritumu daļēji var skaidrot ar personu skaita palielināšanos, kuriem ir dubultā valstspiederība, jo Tautas skaitīšanā tie tika klasificēti kā īri. Cilvēku skaits, kuriem ir gan Īrijas, gan kādas citas valsts pilsonība, pieaudzis par 87,4%, sasniedzot 104784. Lielāko daļu jeb 16,8% no visiem dubultpilsoņiem veidoja Īrijas/ASV pilsoņi, 14,7% – Īrijas/Apvienotās Karalistes pilsoņi, 8,8%- Īrijas/Polijas pilsoņi.
Īrijas/Latvijas dubultpilsonība bija 1136 Zaļajā salā dzīvojošām personām, no tām 661 ir dzimusi Īrijā, bet 475 – citur.
Latvijas valstspiederīgo kopienā 7303 cilvēki norādījuši, ka ir neprecēti, 6258 – precēti, bet 15% jeb 2451 respondenti, kas vecāki par 15 gadiem, norādījuši, ka ir šķīrušies vai dzīvo šķirti no saviem partneriem.
Dati liecina, ka kopš 2011.gada mainījies arī mājsaimniecību sastāvs – samazinājās Latvijas valstspiederīgo bezbērnu ģimeņu mājsaimniecību skaits (no 1200 līdz 969), nedaudz pieauga viena cilvēka mājsaimniecību skaits (no 862 līdz 889), bet ģimeņu ar bērniem skaits palielinājās no 3747 līdz 4427. 4148 mājsaimniecībās dzīvoja tikai Latvijas valstspiederīgie, 3851 mājsaimniecībā tie dzīvoja kopā ar īriem, bet 1627 mājsaimniecībās – kopā ar citu nacionalitāšu cilvēkiem.
Iebraucēju vidū visizplatītākā lietotā valoda neizbēgami ir bijusi poļu, bet 12403 cilvēki norādījuši, ka runā latviešu valodā.

Tautas skaitīšanas laikā angļu valodā nerunāja vai ļoti slikti runāja 16,3% iebraucēju. Vislielākais angliski nerunājošo personu skaits – 22,2% – bija Īrijā dzīvojošo Lietuvas pilsoņu vidū, taču augsts līmenis bija arī Latvijas (20,9%), Rumānijas (20,8%), Brazīlijas (20%) un Polijas (18,8%) pilsoņu vidū.
2016.gadā Īrijas izglītības iestādēs kopumā mācījās 96497 citu valstu piederīgie, tostarp sākumskolās mācījās 2200 Latvijas valstspiederīgie, vidusskolās – 1242, augstskolās – 620. No skolēniem 5-18 gadu vecumā, kuru mājas valoda ir latviešu, 2166 angliski runā ļoti labi, 484 – labi, 48 – slikti, 6 – nerunā vispār. No 18-24 gadus veciem Īrijā dzīvojošiem ārvalstniekiem 2016. gadā vismazāk studentu bija Rumānijas pilsoņu (16,4%) un Latvijas pilsoņu (27,5%) vidū, bet šo valstu attiecīgā vecuma pilsoņu vidū bija augsts nodarbinātības līmenis.
Tautas skaitīšanas dati liecina, ka kopumā iebraucēji ir daudz labāk izglītoti nekā īri – augstākā izglītība (trešais līmenis un augstāks) bija 28% īru un 33,1% iebraucēju. Latvijas valstspiederīgo vidū augstākā līmeņa izglītība bija tikai 13,1% personu, kas ir viszemākais rādītājs iebraucēju kopienu vidū, bet 24,5% bija tehniskā vai profesionālā kvalifikācija, kas, savukārt, ir viens no procentuāli augstākajiem rādītājiem.
Īrijā 2016.gadā strādāja 293830 ārvalstnieki, kas veidoja 14,9% no darbaspēka. Lielākā strādājošo grupa (42,1%) bija iebraukušie no Polijas un Lielbritānijas, tai sekoja lietuvieši un rumāņi, bet nākamie skaita ziņā bija iebraucēji no Latvijas, Itālijas, Spānijas and Francijas. Tautas skaitīšanas laikā Īrijā strādāja 10980 cilvēki no Latvijas, 4986 vīrieši un 5994 sievietes.
Piecu gadu laikā par 34,9% līdz 611 pieaudzis to Latvijas valstspiederīgo skaits, kas Īrijā iegādājušies paši savu mājokli.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Inguna Mieze.