Limerikas Latviešu Biedrības priekšlikums.

Aktīvā Limerikas Latviešu Biedrība ir nākusi klajā ar ierosinājumu arī Īrijā vākt parakstus par grozījumiem Satversmē, kas paredzētu dot tautai tiesības balsot par Saeimas atlaišanu. Latvijā šobrīd balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem ir iespēja parakstīties par likumprojektu, kurš paredz grozīt Satversmes 78. un 79.pantu tā, lai savācot vienas desmitās daļas vēlētāju parakstus būtu iespēja iesniegt Prezidentam lēmuma projektu par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas kampaņu Latvijā organizē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.

Vislielākā problēma Īrijas latviešiem, lai parakstītoes par grozījumiem Satversmē, ir notāra apstiprināts paraksts, kā arī vajadzīgs pilns likuma grozījumu teksts. Parakstu var apstiprināt Latvijas vēstniecībā Dublinā vai jebkurš īru notārs, taču Īrijas apliecinājums vēl ir jālegalizē Īrijas Ārlietu ministrijas konsulārajā nodaļā ar „apostille” zīmogu. Tātad neiespējami tas nav, bet nav arī viegli izdarāms.
Latvijas vēstniecības Īrijā pirmā sekretāre Jeļena Lobzova portālam baltic-ireland pastāstīja, ka vēstniecībā parakstīties nevar, jo parakstu vākšanu organizē sabiedriska organizācija, šajā gadījumā – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Ja parakstu vākšanu būtu izsludinājusi Centrālā Vēlēšanu komisija, tad vēstniecība piedalītos šajā pasākumā. Gadījumā, ja kāds Īrijā vēlas piedalīties šajā parakstu vākšanā, var uzrakstīt notariāli apliecinātu iesniegumu, kuru pēc tam jānosūta Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai. Sūtīšanu varētu uzņemties kāda privātpersona. Bet notariāli apstiprināt parakstu, lai nosūtītu to uz Latviju Satversmes grozījumu projekta atbalstam, vēstniecībā var, tikai iepriekš ir jāpiesakās pa telefonu.
Jeļena Lobzova paskaidroja arī, kā parakstu vākšana par grozījumiem Satversmē izskatās no likuma viedokļa:
“Saskaņā ar Satversmes 5. nodaļas 65. pantu, „Likumprojektus var iesniegt Saeimai Valsts Prezidents, ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī šinī Satversmē paredzētos gadījumos un kārtībā viena desmitā daļa vēlētāju”.
Šobrīd Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība pēc savas iniciatīvas vāc parakstus, lai iesniegtu Saeimā grozījumus Satversmē, kas dotu tiesības tautai rosināt Saeimas atlaišanu. Gadījumā, ja nebūs savākts pietiekamais parakstu skaits, nebūs tiesiska pamata iesniegt grozījumus Saeimā.
Gadījumā, ja būs savākts nepieciešamais vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu skaits, Satversmes grozījumus iesniegs Saeimā. Visdrīzāk Saiema šo likumprojektu noraidīs. Tad saskaņā ar likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 1. panta 4.punktu (Tautas nobalsošanu rīko, ja: Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegtu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektuu”) tiks izsludināta parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai. Šo parakstu vākšanu koordinēs Centrālā vēlēšanu komisija un tā notiks izveidojot parakstu vākšanas iecirkņus, tai skaitā arī LR pārstāvniecībās ārvalstīs (arī LR vēstniecībā Īrijā). Ja šajā otrajā parakstu vākšanā arī būs savākts nepieciešamai parakstu skaits, tiks ierosināta tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem.”

Kolēģi no “Sveiks” šajā sakarā sazinājās ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Arni Cimdaru.
Tā kā parakstu atbilstību likumdošanai vētīs Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), tad “Sveiks” ar jautājumu, kas ir nepieciešams, lai arī Īrijā un Lielbritānijā dzīvojošie Latvijas pilsoņi varētu parakstīties par Satversmes grozījumiem, vērsās pie CVK priekšsēdētāja Arņa Cimdara. Viņš pastāstīja, ka tas nav nekas neiespējams, taču, lai visu būtu likumīgi, nepieciešams:
1) Likuma grozījumu teksts Latviešu valodā (precīzs)
2) Pilsoņa vārdam un uzvārdam, kā arī personas kodam
3) Pilsoņa parakstam, datumam un vietai, kur veikta parakstīšanās
4) Pases datiem
5) Notāra apstiprinājumam.
Tā kā gan Īrijā, gan Lielbritānijā dominē angļu valoda, tad tulkojumam obligāti nav jābūt – pilnīgi pietiks ar anglisku notāra apliecinājumu, norādīja Cimdars, gan piebilstot, ka citās valstīs, kur ir specifiska valoda un pat atšķirīgs alfabēts, tulkojumam noteikti ir jābūt.