No pirmdienas līdz svētdienai.

Pirmdiena Latvijā ir nedēļas pirmā diena. Tomēr ir valstis, kur par nedēļas pirmo dienu uzskata svētdienu, tādēļ arābu, grieķu, portugāļu valodās, ivritā un vēl dažās citās valodās pirmdiena nozīmē “otrā diena”.
Senajiem romiešiem un ģermāņu ciltīm pirmdiena bija veltīta mēnesim, tādēļ daudzās valodās pirmdiena ir “Mēness diena” (vācu Mon(d)tag, angļu: monday, franču lundi, itāļu Lunedi). Apsveicam Īrijas latviešus ar Bank holiday!

Senajiem romiešiem otrdiena bija veltīta kara dievam Marsam, tādēļ daudzās romāņu valodās otrdienas nosaukums atvasināts no Marsa(itāļu: martedì, franču: mardi). Savukārt angļu un skandināvu valodās otrdienas nosaukums cēlies no senskandināvu dieva Tīra (angļu: Tuesday). Portugāļi otrdienu sauc par “trešo dienu” (terça-feira), jo par pirmo dienu uzskata svētdienu. Amerikas Savienotajās valstīs vēlēšanas notiek tikai otrdienās. Grieķu un spāņu kultūrās otrdienu uzskata par neveiksmīgu dienu. Turklāt spāniski runājošie uzskata, ka 13. datums ir īpaši nelaimīgs, ja iekrīt otrdienā, nevis piektdienā.
Senajā Romā trešdiena bija veltīta Merkuram – tādēļ dažās romāņu valodās trešdienas nosaukums atvasināts no Merkura (franču mercredi). Ziemeļeiropā Merkura analogs bija senskandināvu dievs Odins, no tā cēlies angļu un holandiešu trešdienas nosaukums. Ja par pirmo nedēļas dienu uzskata svētdienu, tad trešdiena iznāk nedēļas vidū (arī darba nedēļas vidū), tādēļ vācu un krievu valodās trešdienu dēvē par vidus dienu (Mittwoch, среда).
Ceturtdiena ir nedēļas ceturtā diena. Tā ir nedēļas vidus. Pēc standarta ISO 8601 ceturtdiena nosaka nedēļu numerāciju – pirmā gada nedēļa ir nedēļa, kurā iekrīt gada pirmā ceturtdiena. Senajā Romā ceturtdiena bija veltīta Jupiteram. Vēl mūsdienās itāļ valodā ceturtdienu sauc giovedì. Senie ģermāņi ceturtdienu dēvēja dieva Tora vārdā (angļu: Thursday). Arī vācu nosaukums Donnerstag cēlies no Pērkona dieva. 1976. gadā PSRS tika pieņemts Ministru padomes lēmums, kas noteica ceturtdienu par “zivju dienu” sabiedriskās ēdināšanas iestādēs.
Piektdiena ir nedēļas piektā diena. Piektdiena ir pēdējā darba nedēļas diena valstīs ar piecu dienu darba nedēļu. (Īrijā bieži tā ir pirmā darba nedēļas diena). Cilvēki ar aizspriedumiem piektdienu uzskata par sevišķi neveiksmīgu dienu, ja tā iekrīt 13. datumā. Bailes no piektdienas psihologi sauc par paraskavedekatriafobiju.
Sestdiena ir nedēļas sestā diena. Senajā Romā sestdiena bija veltīta Saturnam (angļu: Saturday). Jūdaismā sestdienu uzskatīja par svētu dienu, nedēļas pēdējo dienu – sabatu. No vārda sabats cēlies sestdienas nosaukums daudzās valodās.
Svētdiena ir nedēļas septītā diena. Tā ir nedēļas pēdējā diena, tomēr ir valstis, kur svētdiena ir nedēļas pirmā diena (ASV, Japāna). Izraēlā un islāma zemēs svētdiena ir parasta darba diena. Pēc jūdu kalendāra Jaunais gads nekad nesākas svētdienā. Ja mēnesis sākas ar svētdienu, tad tā 13. datums būs piektdienā.