Apbalvoti un aizmirsti.

Triju Zvaigžņu ordenis – pirmais Latvijas Republikas civilordenis. 1924.gada 25.martā pirmais Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja Likumu par Triju Zvaigžņu ordeni, un pirmoreiz Triju Zvaigžņu ordenis (TZO) – I šķira tika piešķirts 1925.gada 24.februārī Jānim Čakstem un Zigfrīdam Meierovicam, abiem ordeņa iedibinātājiem, bet trīs dienas vēlāk ar TZO (tāpat ar tā augstāko šķiru) tika apbalvots Kārlis Ulmanis un Rainis.1994. gadā ar Valsts Prezidenta Gunta Ulmaņa gādību tika atjaunots Triju Zvaigžņu Ordenis un izveidota Ordeņa Dome. 2004. gadā, pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ierosinājuma Saeima pieņēma likumu, ar kuru tika nodibināts LATVIJAS ORDEŅU KAPITULS un atjaunotas Latvijas brīvvalsts atzinības zīmes: VIESTURA ORDENIS, ATZINĪBAS KRUSTS un šo ordeņu Goda zīmes.

Izskan domas, ka ordeņus dodot par daudz. Tiesa, ordeņus patiesībā piešķir stipri vien skopāk nekā pirmskara Latvijā. Ir tie nepamanītie, kas izaudzinājuši labus bērnus, izkopuši skaistus laukus un dārzus, veicinājuši mūsu tautsaimniecības augsmi, vārdu sakot, tie, kas veidojuši un veido Latviju. Ja šādu cilvēku nebūtu jo lielā skaitā, nebūtu arī Latvijas… Atcerēsimies arī tos, kas strādā un veido Latviju klusībā – teica akadēmiķis Jānis Stradiņš Cilvēkus, kam ir izcili nopelni Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanā, Latvijas saimnieciskās dzīves, kultūras, zinātnes un mākslas, vai citu jomu attīstībā, ar Latvijas Republikas Ordeņu Kapitula lēmumu apbalvo ar Latvijas ordeņiem un Goda zīmēm. Latvijas Ordeņa Biedrība savās rindās apvieno izcilākos mūsu valsts pilsoņus, kuri savu darbu un dzīvi veltījuši Latvijai un kuri apbalvoti ar Latvijas ordeņiem un Goda zīmēm. Diemžēl pašreizējā Latvijas ekonomiskā situācija ir tāda, ka daudzi apbalvotie saņem ļoti mazas pensijas, tāpat ir daudzi, kas niecīgo pensiju dēļ dzīvo uz nabadzības robežas vai pat trūkumā. LOB Dome saņem vēstules ar lūgumu atbrīvot no biedru maksas, jo nav spējīgi samaksāt pat Ls 5,- gadā. Domes locekļiem grūti ierasties uz sēdēm no tālākajiem rajoniem, jo ceļš ir dārgs un no pensijas nevar to atļauties.
Kāds apbalvotais, piemēram, raksta: „lūdzu atlaist man nenomaksāto dalības maksu par 2 gadiem, jo mans vienīgais ienākums avots ir pensija Ls 73,50 apmērā un dzīvoju faktiski dēla apgādībā 130 km no Rīgas.”
Kāda apbalvotā ar II pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni cieta dabas katastrofā un nespēj samaksāt par ārstēšanos, tāpēc lūdz atbrīvot no dalības maksas.
Tik tālu gan… Vai Saeima vai kāds cits būtu gatavs noņemt Valstij kaunu par to, kā apbalvotie, cilvēki kuri veltījuši savu dzīvi Latvijai tagad dzīvo? Varbūt Latvijas ev.luteriskās baznīcas arhibīskaps, ordeņa lielvirsnieks Jānis Vanags vai citi varētu ko lietas labā darīt?
(pēc Latvijas Ordeņu Brālības materiāliem.)