Statistikas ziņā 2019. gads daudz neatšķiras no 2018. gada – konsulāro pakalpojumu skaits ir nemainīgi stabils un augsts. Lai vairums no valstspiederīgajiem tiktu pēc iespējas operatīvāk informēti par iespējamo pakalpojumu veidiem, vēstniecība jau vairākus gadus informē portālu Baltic-Ireland par iepriekšējā ceturkšņa rādītājiem un pakalpojumiem, kurus ir iespējams saņemt Latvijas vēstniecībā Īrijā.
Konsulārais darbs nav saistīts tikai ar konsulārās palīdzības jautājumiem, milža tiesu aizņem pakalpojumu sadaļa. 2019. gada 4. ceturksnī no Īrijā dzīvojošiem Latvijas valstspiederīgajiem vēstniecībā saņemti 356 pieteikumi personu apliecinošu dokumentu (pasu un ID karšu) noformēšanai (kopā 2019. gadā – 2067 pieteikumi). Tāpat ar vēstniecības starpniecību 2019.gada pēdējā ceturksnī aktualizētas 195 ziņas Iedzīvotāju reģistrā (kopā 2019.gadā – 1509 aktualizētas ziņas Iedzīvotāju reģistrā).
Dubultpilsonību ieguvušās personas – 2019. gada 4. ceturksnī – 16 personas, kopā 2019. gadā – 107 Latvijas valstspiederīgie, kuri izvēlējušies iegūt arī Īrijas pilsonību. Šāds skaitlis ir vēstniecības rīcībā, pamatojoties uz personu iesniegtajiem pieteikumiem. Īrijas iestādes ir publicējušas daudz lielāku skaitu par 2019. gadu – 190 Latvijas valstspiederīgie, kas liecina par to, ka ne visi Latvijas valstspiederīgie ir paziņojuši par sava statusa izmaiņām.
2019.gada 4. ceturksnī sagatavotas 1271 atbildes uz elektroniskajiem informācijas pieprasījumiem, vienlaikus dažāda veida informāciju un konsultācijas papildus sniedzot arī telefoniski un klātienē (kopā 2019.gadā – 5580 atbildes un konsultācijas).
Sirsnīgākie un, protams, paši jaukākie pakalpojumi ir laulību pieteikumi laulību slēgšanai Latvijā, kas tiek noformēti ar vēstniecības starpniecību, un paziņojumi par bērnu dzimšanu.
2019.gadā 24 pāri ir izvēlējušies vēstniecībā saņemt izziņas laulību noslēgšanai Latvijā. Savukārt Latvijas pilsonībā 2019.gada pēdējā ceturksnī reģistrēts 41 Īrijā dzimis bērns (kopā 2019.gadā – 254 bērni).
Nākošie divi skaitļi, kuri ir īpaši atzīmējami, ir saistīti ar nelaimes gadījumiem. 2019.gada pēdējā ceturksnī konsulāra palīdzība tika sniegta 7 nāves gadījumos (kopā 2019.gadā – 22 nāves gadījumos), savukārt ārkārtas situācijās 2019.gadā ir nokļuvuši un bez iztikas līdzekļiem palikuši septiņi Latvijas valstspiederīgie, kuri pēc konsulārās palīdzības vērsās Latvijas vēstniecībā Īrijā (pēdējā ceturksnī tāds bija viens gadījums).
Nelaimes gadījumu kontekstā vēlamies atgādināt par ceļojuma apdrošināšanas nepieciešamību. Ļoti būtiska apdrošināšana ir sezonas strādniekiem, kuri ierodas Īrijā tikai uz dažiem mēnešiem. Šīs kategorijas ieceļotāji nepievērš vajadzīgo uzmanību līgumos iekļautajai klauzulai par sociālo nodrošinājumu. Vēlamies izteikt gandarījumu par diasporas aktīvu rīcību, iesaistoties nelaimes gadījumu risināšanā. Visos gadījumos ir būtiski norādīt, ka vēstniecība nav attālināta no diasporas, savstarpējā saikne un palīdzība ir būtiska.
Vairākus gadus vēstniecība ir organizējusi mobilo pasu darbstaciju izbraukumus uz dažādām Īrijas pilsētām. Sākotnēji areāls ietvēra Galveju, Korku un Limeriku, vēlāk tikai Korku un Limeriku, līdz šī gada rudenī Limerika bija vienīgā pilsēta, uz kuru izbraukumi tika organizēti. 2020.gadā izbraukumi ar mobilo pasu darbstaciju ārpus Dublinas netiek plānoti, jo pieprasījums uz pakalpojumu saņemšanu izbraukuma laikā ir ievērojami samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu izbraukumiem. Tā, piemēram, pēdējā divu dienu izbraukumā uz Limeriku uz pakalpojumu saņemšanu pieteicās tikai 39 Latvijas valstspiederīgie, no kuriem uz pieņemšanu ieradās tikai nedaudz vairāk kā puse. Iepriekšējo gadu interese ir skaidrojama ar viļņveidīgajiem pasu termiņiem- sākotnējais 1992.gads, kad izsniedza pirmās pases, tad secīgi piecu un desmit gadu termiņi uz priekšu.
Ieva Bīlmane
Latvijas Republikas vēstniecības Īrijā
Konsulārās nodaļas vadītāja
FOTO: baltic-ireland.ie
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie