Zemturu ģimene: “Nekur mums tik labi nav gājis kā šeit”

1. jūnijā, kad tiek atzīmēta Starptautiskā bērnu aizsardzības diena, portāls baltic-ireland.ie tradicionāli publicē stāstu, kas tā vai citādi saistīts ar Īrijā dzīvojošiem latviešu bērniem. Arī šis gads nav izņēmums, lai arī, ņemot vērā apstākļus, kas saistīti ar Covid-19 ierobežojumiem, pirmo reizi 13 gadu laikā intervija notika attālināti, bet foto tapa, ievērojot 2m distanci.

Šoreiz stāsts par Zemturu ģimeni, kurā aug septiņi bērni. Esiet pazīstami – mamma Liene Zemture, tētis Ģirts Zemturis, meita Samanta Rozenberga (17 gadi), dēls Toms Polis (15 gadi), dēls Egils Zemturis (13 gadi), dēls Emīls Zemturis (11 gadi), meita Beāte Zemture (10 gadi), dēls Dzintars Zemturis (9 gadi) un meita Santa Zemture (5 gadi).
Kuplā ģimene, kas nāk no Vecsaules pagasta, Īrijā ieradās 2014. gada rudenī. Visiem, izņemot ģimenes tēvu Ģirtu, kurš pirms tam bija strādājis Norvēģijā, tā bija pirmā pieredze ārzemēs. Sākumā pēc māsas uzaicinājuma uz Īriju atbrauca Ģirts, iekārtojās darbā un pēc pāris mēnešiem viņam pievienojās Liene ar sešiem bērniem, septītajam bija jādzimst pēc pāris nedēļām.
Ģimene bija laimīga par būšanu kopā, priecājās par vīra darbu, kurā tika maksāta cilvēka cienīga alga, un nemaz nenojauta, ka priekšā būs ilgi un grūti pārbaudījumi.
Pastarīte Santiņa piedzima ar smagām veselības problēmām un pirmos 10 savas dzīves mēnešus pavadīja slimnīcā. Visu šo laiku mazā meitenīte bija pievienota aparātiem, kas viņu baroja un elpināja. Problēmas bija arī ar sirdi. Ģimenei tas bija ļoti grūts laiks. Liene stāsta: “Likās, ka nu ir viss, neizturēsim, bet kopīgiem spēkiem mēs to paveicām. Virs strādāja pa naktīm un pa dienām brauca pie meitas, es braucu, kad varēju, jo bija jārūpējas arī par pārējiem sešiem bērniem. Vieglāk palika, kad uz Īriju atbrauca mana mamma, tad varējām vairāk laika pavadīt pie meitiņas.”
Slimnīcā personāls apmācīja vecākus, kā veikt pārsiešanu, kā pievienot un mainīt aparātus, un tad pēc 10 mokošiem mēnešiem meitiņa tika palaista mājās. Šī diena izvērtās par īstiem svētkiem, brāļi un māsas pat neaizgāja uz skolu.
Nu jau četrus gadus, pateicoties Dublinas ārstiem, Santiņa pati elpo un pati ēd.
Kamēr mazā Santa pārbaudīja vecāku izturību, lielie brāļi un māsas ļoti ātri iekļāvās skolā, ar skolotāju palīdzību apguva angļu valodu un ieguva jaunus draugus.

Zemturu ģimenei palīdzīgu roku sniedza arī kaimiņi īri, nodrošinot kuplo saimi ar drēbēm un traukiem. Lielu paldies Zemturu ģimene saka arī Sigitai Ekusei, ar kuru viņus pirmajā gadā iepazīstināja Ģirta māsa. Sigita daudz palīdzēja ar dokumentu kārtošanu un pirmajā gadā pat atveda pilnu mašīnu ar Ziemassvētku dāvanām.
Runājot par nākotnes plāniem, kuplā un laimīgā ģimene ir lakoniska: “Mēs gribam palikt te, Īrijā, jo nekur mums tik labi nav gājis kā šeit. Šeit vīram ir darbs un mamma var pavadīt laiku ar bērniem.”

Portāls baltic-ireland.ie no sirds sveic Zemturu ģimeni un arī visas pārējās latviešu ģimenes Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā! Novēlam visiem veselību, izturību un lielu devu optimisma!

FOTO: baltic-ireland.ie