2020. gads – Latvijas vēstniecība Īrijā

2020.gadā, tāpat kā visur pasaulē, vēstniecības darbu noteica trīs vārdi – “attālināti”, “ierobežotā apjomā” un “tiešsaistē”.
Neskatoties uz to, darbs tomēr turpinājās un kaut ko no visa iecerētā tomēr izdevās realizēt.
Liels prieks, ka arī mūsu latviešu kopienas organizācijas turpināja aktīvi darboties, lai nezaudētu kopības sajūtu un možu garu.

Tāpēc, izmantojot izdevību, pastāstīsim, kas tad šogad mūsu kopējā darbā ir noticis.
Šogad tika atbalstīti 9 diasporas finansiālās programmas projekti, no kuriem noteikto ierobežojumu dēļ izdevās realizēt tikai 5 projektus.
* LBĪ Waterford skola “Jumītis” No svecītes gaisma nāca; 1.un 2.februāris.
* Latviešu Biedrība Īrijā Protu? Protu!; 22.februāris.
* Latvijas vēstniecība Īrijā 18.novembra svinības Īrijā, videomontāža 18.novembris
* Latviešu autoru klubs “Baltie vārti” Teksti un līnijas, grāmatas atvēršanas svētki 5.decembrī
* Latviešu Kultūras fonds Ziemassvētki mežā, 20.decembris
Vēstniecība šobrīd tikai attālināti var apsveikt apjomīgā pētījuma “Pētersoni Īrijā” autori Sandru Bondarevsku par Latvijas valsts atzīšanas de iure gadadienā piešķirto ārlietu ministra Atzinības rakstu par  Latvijas tēla veidošanu, spodrināšanu un popularizēšanu pasaulē.
Atsaucoties Sandras iniciatīvai, vēstnieks Jānis Sīlis un Sandra vasarā viesojās pie “National Folklore Collection” pētniekiem, lai apzinātu viņu rīcībā esošos materiālus par latviešu diplomātu Jāni Mežu un slavenā izgudrotāja un pīpju fabrikas īpašnieka Kārļa Pētersona brāļa dēlu Konrādu Pētersonu.
Tāpat vēstniecība apsveic portālu Baltic-Ireland.ie komandu un vadītāju Laimu Ozolu, kas 5.jūnijā tika ievēlēta par Diasporas konsultatīvās padomes nepastāvīgo locekli uz vienu gadu un ļoti aktīvi tajā darbojas.
Pie saņemtajiem apbalvojumiem noteikti ir jāmin arī latviešu autoru kluba “Baltie vārti” vadītāja Ingrīda Anna Tārauda, kura saņēma PBLA Kultūras fonda divus Atzinības rakstus. Vēstniecība no savas puses vēlas izteikt lielu paldies Ingrīdai un pārējām autorēm – Gunitai  Barščauskai, Evijai Marijai Ezeriņai  un māksliniecei  Zanei Sutrai par ikmēneša “Balto vārtu”  literārajiem vakariem un skaisto dzejas un mākslas izdevumu “Teksti un līnijas”, kas vēlreiz apliecināja latviešu Īrijā radošās spējas un talantus.
Vēstniecība lepojas arī ar Latviešu Biedrības Īrijā vadītāju Ingunu Grietiņu-Dārziņu, kura novembrī un decembrī noorganizēja jaundibinātās  “Dziesmu un Deju svētku kustības latviešiem pasaulē” tiešsaistes sanāksmes, kas pulcināja vairāk nekā 50 ārvalstīs dzīvojošos latviešu izcelsmes kultūras nozares profesionāļus  no 14 pasaules valstīm, un tajā tika pārrunāta latviskās kultūrtelpas attīstība.
Inguna arī sniedza lielu ieguldījumu, atbalstot vēstniecības darbu 18.novembra svētku video montāžas veidošanā.
Augustā  vēstnieks J.Sīlis piedalījās tiešsaistes 3×3 Īrija virtuālajā saietā, kurā stāstīja par savām diplomāta gaitām, kā arī Latviešu Kultūras fonda Īrijā rīkotajā klātienes seminārā “Latviešu organizācijas kapacitātes stiprināšana Īrijā”, kuru organizēja Inguna Mieze.
Septembrī vēstniecība devās reģionālajā vizīte uz Galveju, kur tikās arī Galvejas vietējiem latviešu aktīvistiem: Dinu un Gunti Bergholciem, deju kopas “Rietumkrasts” vadītājiem, un Aiju Arāju- Čunku bērnu deju kopas “Pastaliņas” vadītāju. Bija liels prieks uzzināt, ka arī šajos laikos
latvieši Galvejā nav zaudējuši optimismu un darboties gribu. Oktobra sākumā Galvejā notika Dinas un domubiedru organizētās pirmās autoorientēšanās sacensības Īrijā. Diemžēl  valstī noteikto pārvietošanās ierobežojumu dēļ vēstnieks dalību pasākuma žūrijā bija spiests atteikt.
Liels prieks, ka septembrī atsākās latviešu nedēļas nogales skolu nodarbības, koru mēģinājumi un sporta komandu treniņi.
Oktobrī Droghedā Laimas Ozolas vadībā tika organizēta kārtējā latviešu valodas rudens brīvlaika nometne 20 jauniešiem, kuras noslēgumā arī vēstnieks J.Sīlis teica uzrunu, akcentējot mūsu jaunās paaudzes lomu latviskās identitātes saglabāšanā Īrijā. Neapšaubāmi, šīs nometnes organizēšana pandēmijas apstākļos, bija liels izaicinājums, kas tika godam izturēts.
Lai arī citādā formātā kā ierasts, notika nu jau par tradīciju kļuvusī Ilzes Ceičas organizētā balvas pasniegšana “Latvijas lepnums Īrijā”. Šogad ”Īrijas latvietis 2020″ balvu ieguva “Caur ērkšķiem uz zvaigznēm” nominante Nadīna Zavadilika (Ironia). Arī vēstnieks J.Sīlis piedalās žūrijas darbā un sniedz savu redzējumu. Vēstniecība sūta savus sveicienus Ilzei un Nadīnai un vēlas izteikt abām pateicību par neizsīkstošo enerģiju un optimismu, kas šajos laikos ir svarīgākais kā jebkad.
Ievadot Valsts svētku nedēļu, vēstniecība aicināja visus, šoreiz mājas un ģimenes lokā, 11.novembrī iedegt svecītes un pieminēt par Latvijas brīvību kritušos karavīrus. Svecītes tika iedegtas arī vēstniecības dārzā.
Atzīmējot Latvijas valsts dibināšanas 102.gadadienu, vēstniecība sadarbībā ar 20 latviešu kopienas biedrībām, skolām un pašdarbību kopām izveidoja vairāk nekā stundu garu svētku video montāžu, ko latviešu kopienas Īrijā kopā ar radiem un draugiem Latvijā un cituviet pasaulē
varēja noskatīties vēstniecības YouTube kontā 18.novembrī (pieejams līdz 17.februārim). Video materiālā var noskatīties Valsts prezidenta E.Levita un vēstnieka J.Sīļa uzrunas, kam seko latviešu kopienas sveicieni un priekšnesumi, kā arī vēstniecības kopīgs sveiciens. Īpašs paldies ir jāizsaka šīs video montāžas veidotājam Jurim Ekstam un vēstniecības filmētājam Imantam Miezim.
Adventes 3.svētdienā visā Īrijā bija iespējams noskatīties Vācijas vēstniecības Īrijā organizēto Ziemassvētku tiešsaistes koncertu, kurā mūs godam pārstāvēja vēstniecības darbiniece un kora LA’IR dalībniece Aldas Šneidere ar latvisko un sirsnīgo dziesmu “Circenīša Ziemassvētki”, R.Paula mūzika, Aspazijas vārdi (filmēja I.Miezis).

Kā jau ierasts, gada nogalē 13 latviešu kopienas Īrijā aktīvajiem cilvēkiem un vienai sadarbības partnerei Portugālē ir piešķirti vēstnieka Atzinības raksti, kuru pasniegšana notiks brīdī, kad to ļaus epidemioloģiskā situācija un atkal varēsim pulcēties kopā vēstniecības telpās. Atzinības rakstus saņems:
1. Imants Miezis, Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas Pasaulē (LELBP) Kristus Apvienotās latviešu draudzes Īrijā diakons. Par nozīmīgu ieguldījumu latviešu kultūras un garīgās dzīves attīstībā Īrijā.
2. Ilze Ceiča, pasākuma “Latvijas lepnums Īrijā” iniciatore. Par nozīmīgu ieguldījumu latviskās pašapziņas celšanā Īrijā.
3. Dina Bergholca un Guntis Bergholcs, TDK “Rietumkrasts” vadītāji un pasākumu organizētāji Galvejā. Par nozīmīgu ieguldījumu latviešu kultūras dzīves attīstībā Īrijā.
4. Venēra Vilovska, Senioru kluba “Likteņdzirnas” vadītāja. Par nozīmīgu ieguldījumu latviešu sabiedriskās dzīves stiprināšanā.
5. Indra Jākobsone, LBĪ Senioru kluba “Onikss” vadītāja. Par nozīmīgu ieguldījumu latviešu sabiedriskās dzīves stiprināšanā.
6. Uģis Daņilēvičs, TDK “Karbunkulis” ilggadējs dejotājs. Par nozīmīgu ieguldījumu latviešu kultūras dzīves attīstībā Īrijā.
7. Ina Frīdenberga, Latviešu diasporas sabiedriskā darbiniece, Karikmakrosas (Carricmacross), Kastlblāni (Castleblayney) reģiona Fianna Fáil partijas sekretāre. Par nozīmīgu ieguldījumu latviešu sabiedriskās un sociālās dzīves attīstībā un latviskās identitātes stiprināšanā Īrijā.
8.  Anita Šuplinska, Limerikas bērnu deju kolektīva “Taurenītis” vadītāja. Par nozīmīgu ieguldījumu latviešu kultūras dzīves attīstībā Īrijā.
9. Santa Siliņa, LBĪ valdes locekle, māksliniece, dizainere. Par nozīmīgu ieguldījumu latviešu kultūras dzīves attīstībā Īrijā.
10. Vineta Makšus, LBĪ skolas (ZĪ) “Zīļuks” direktore. Par nozīmīgu ieguldījumu latviešu jaunās paaudzes izglītošanā un latviskās identitātes stiprināšanā.
11. Inita Slesareva, LBĪ skolas “Ābolītis” Droghedā direktore. Par nozīmīgu ieguldījumu latviešu jaunās paaudzes izglītošanā un latviskās identitātes stiprināšanā.
12. Dita Lasmane-Slišāne, skolotāja L.Ozolas jauniešu nometņu projektos. Par nozīmīgu ieguldījumu latviešu jaunās paaudzes izglītošanā un latviskās identitātes stiprināšanā.
13. Valentīna Kakčiuka,  Latviešu biedrības Kavanā latviešu bērnu nedēļas nogales skolas “Zinītis” ilggadīga skolotāja. Par nozīmīgu ieguldījumu latviešu jaunās paaudzes izglītošanā un latviskās identitātes stiprināšanā.
14. Vija Tiškina, Latvijas Goda konsulāta Lisabonā lietvede. Par aktīvu un nozīmīgu atbalstu Latvijas vēstniecības darbā Portugālē.
Iespējams, ka 2021.gada pirmā puse mums nenesīs straujas pārmaiņas un uzlabojumus, bet ļoti ceram, ka gada otrajā pusē varēsim atkal visi satikties klātienē, un viss sliktais šajā gadā piedzīvotais būs tikai tālas atmiņas.
Tam ticot un cerot, Latvijas vēstniecība Īrijā novēl visiem priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno 2021.gadu!

FOTO: baltic-ireland.ie