Par dzeju, Raini un Īriju.

Vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mūsu sabiedrībai jauns Raiņa mēroga dzejnieks nemaz nav vajadzīgs. Vēl vairāk nekā trešā daļa iedzīvotāju domā, ka mūsu sabiedrība vienkārši nav spējīga radīt Rainim līdzvērtīgu dzejnieku vai ka Latvijas jaunais Rainis gan aug, taču… Īrijā. Tikai 35% aptaujāto uzskata, ka mūsu vidū jau aug jauns Rainis un ka kāds Latvijas dzejnieks tiešām iegūs pasaules slavu.

Šāds sabiedrības vērtējums par Latvijas poēzijas attīstības perspektīvām atklājies Dzejas dienu priekšvakarā veiktā pētījumā, kas veikts pēc sabiedrisko attiecību aģentūras “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” pasūtījuma.
Pētījums rāda, ka vairāk sieviešu (39%) nekā vīriešu (27%) tic, ka kāds Latvijas dzejnieks kādreiz tomēr kļūs pasaulslavens. Optimistiskāki ir arī gados jaunie cilvēki (piemēram, 36% vecumā no 25 līdz 30 gadiem), laukos dzīvojošie (48%), kā arī cilvēki ar vidējiem ienākumiem (36%). Tikmēr cilvēki ar augstiem ienākumiem (33%) un augstāko izglītību ieguvušie (38%) uzskata, ka mūsu sabiedrībai jauns Rainis nemaz nav vajadzīgs.
37% cilvēku, kuri vecāki par 50 gadiem, uzskata, ka mūsu sabiedrība uz Rainim līdzvērtīgu dzejnieku radīšanu vairs nav spējīga, savukārt 51% cilvēku vecumā pēc 60 gadiem ir pārliecināti, ka Latvijas jaunais Rainis aug Īrijā.
Pētījumā uzskatāmi iezīmējies arī dzejas mīlētāju un pret poēziju vienaldzīgo portrets. Jauni cilvēki līdz 30 gadiem, rīdzinieki un cilvēki ar augstiem ienākumiem visretāk lasa dzeju, savukārt visbiežāk poēzijai pievēršas cilvēki pēc 50 gadu vecuma, augstāko izglītību ieguvušie, kā arī Latgales un Vidzemes iedzīvotāji.
Pētījums ir atklājis dažādas pārsteidzošas tendences, piemēram, cilvēki ar nelieliem ienākumiem un vidējo izglītību visbiežāk izrādās lasījuši vismaz kādu dzejoli vēl pagājušajā nedēļā. Tāpat dzeju bieži bauda fiziskā darba veicēji.
“Iespējams, ka, atbildot uz šo jautājumu, daļa aptaujāto ir kautrējusies atzīties, ka nelasa dzeju. Taču šāda rīcība tikai liecina, ka sabiedrība dzeju joprojām vērtē kā indivīda intelektuālās bagātības apliecinājumu un ka dzeja arī mūsdienu sabiedrībā joprojām tiek augstu vērtēta,” uzskata “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” projektu direktors Arnis Lapiņš, norādot, ka socioloģiskajās aptaujās cilvēki nereti vēlas parādīt sevi labākus un kompetentākus.
Citi pētījumā iegūtie dati liecina, ka dzejai biežāk pievēršas sievietes – dzeju regulāri lasa 15% aptaujāto un tikai 5% vīriešu. 25% vīriešu atzīst, ka dzejoļus pēdējoreiz lasījuši tikai skolas laikā.
Aptauja tika veikta 2007.gada augusta pēdējā nedēļā, un kopumā tika aptaujāti vairāk nekā 1000 cilvēki.

Arvīds Dinijs Deģis.