Donegāla. Šeit noteikti reiz jāatgriežas!

Aizvadītajā svētdienā neliels draudzīgs pulciņš cilvēku, kas atsaucās Kristus Apvienotās luterāņu draudzes aicinājumam, devās ceļojumā uz Donegālas pusi.
Kopīgo jauko noskaņojumu vairoja arī fakts, ka pie busiņa stūres sēdošais šoferītis Jānis bija smaidīgs un runāja skaidrā latviešu valodā.

Pirmā ceļojuma pieturvieta bija Ulsteras amerikāņu brīvdabas muzejs netālu no Omagh pilsētas, kurš izveidots, lai parādītu šī reģiona īru emigrācijas vēsturi uz Ameriku trīs gadsimtu (18., 19. un 20.gs) garumā. Caur plakātiem ar personīgiem emigrantu stāstiem, ēkām, oriģināliem eksponātiem un atbilstošos kostīmos ģērbtiem stāstniekiem šeit var gūt priekšstatu gan par to, kā īri dzīvoja pirms došanās svešumā un kā aizceļoja uz Ameriku, gan par viņu dzīvi tālajā “laimes zemē”. Muzejs ir izveidots apkārt Mellon House – ēkai, kas atrodas tur, kur tā sākotnēji uzcelta un kur savulaik piedzimis Thomas Mellon. Viņš bija jurists un baņķieris, kurš Amerikā izveidoja pirmo Mellon banku, kas bija sākums šīs dzimtas banku dinastijai. Pārējās ēkas, to fasādes un eksponāti ir atvesti no dažādām Īrijas un Amerikas vietām un ir izveidots secīgs maršruts pa muzeja teritoriju: Old Life -> Ship -> New Life. Kā jau noprotams, pirmais posms ataino īru dzīvi savā zemē, bet pēc “izkāpšanas no kuģa”, ceļotāji nonāk ieliņās ar veikaliņiem, darbnīcām, bankām un iestādēm, kas ataino tipiskas Amerikas mazpilsētas dzīvi.

12►

Ceļotāji uzzināja gan iepriekš dzirdētus, gan nedzirdētus un interesantus faktus par īru tautas vēsturi, kultūru un tradīcijām, par šīs nācijas ciešanām un centieniem uz labāku dzīvi. Nevilšus salīdzinot ar mūsu tautas vēsturi, tika atzīts, ka mums ir daudz kopīga, bet latviešiem tomēr nav nācies piedzīvot tādu postu kā “īru kartupeļu bads”, kad apmēram miljons īru nomira badā, bet vairāk kā miljons pameta valsti.
Vēsturiskā baznīciņā notika īss svētbrīdis un ceļotājus uzrunāja draudzes diakons Imants Miezis, aicinot ielūkoties sevī un caur Dieva vārda spoguli katram izvērtēt sevi, savu dzīvi un centienus. Kopīgā Mūsu Tēvs lūgšana šinī baznīcā, visticamāk, izskanēja pirmo reizi tās vēsturē.
Tālāk ceļotāji devās uz Glenvī (Glenveagh) Nacionālo parku, kur gleznainā kalnu ielejā pie ezera aplūkoja senas pils dārzus un parku. Ļoti skaista vieta, kuru izbaudīt nedaudz traucēja todien valdošais karstums un mazie knišļi, kas uzmācīgi centās iedzelt jebkurā ķermeņa vietā, kas nebija nosegta ar apģērbu.
Mājupceļš uz Dublinu veda pa Donegālas grāfistes skaistākajām vietām, izbaudot brīnišķīgas ainavas un dabas skatus – kalnu virsotnes, ielejas, upes un ezerus. Brīžiem no skaistuma aizrāvās elpa, tika uzņemtas desmitiem fotogrāfiju, lai to iemūžinātu, bet daudziem ceļotājiem prātā jau skanēja doma – šeit noteikti, noteikti reiz jāatgriežas!

FOTO: baltic-ireland.ie un no ceļotāju arhīviem