Dzīves līkloči – Latvijas pilsone kā bēgle ierodas Īrijā no Ukrainas

Atzīmējot Starptautisko bērnu aizsardzības dienu, jau no pašiem pirmsākumiem portāls baltic-ireland.ie 1.jūnijā publicē rakstu, kas tā vai citādi stāsta par ģimenēm ar bērniem. Šogad šī rakstu sērija, gluži kā pats portāls, atzīmē 15 gadu jubileju.
Sekojot līdzi notikumiem pasaulē, šogad jūsu uzmanībai piedāvājam stāstu par meiteni, kura Īrijā ir ieradusies no Ukrainas.

Bēgot no Krievijas izraisītā kara Ukrainā, 15 gadus vecā Kristīna, kurai ir Latvijas pilsonība, kopā ar ģimeni Īrijā ieradās šā gada pavasarī.
Līdz 24. februāra rītam ģimene laimīgi dzīvoja Ukrainas rietumu pilsētā Mukačivo. Krievijas iebrukums Ukrainā parastu darbdienas rītu šai ģimenei un tūkstošiem citu visu dzīvi apgrieza kājām gaisā – sliktā nozīmē. Protams, pavisam negaidīti tas nebija, lai arī visi cerēja, ka ļaunākais scenārijs nepiepildīsies. Paklausot mediju aicinājumam, ģimenei jau bija sagatavotas somas ārkārtas gadījumam. Tā nu, paņemot šīs somas, ģimene devas bēgļu gaitās. Lēmuma pieņemšana par galamērķi neaizņēma daudz laika, jo Kristīnai Īrijā dzīvo vectētiņš. Tomēr ceļš uz Īriju bija ilgs un grūts. Ģimene vairākas dienas uzturējās Budapeštā, kur gaidīja Īrijas valdības lēmumu par atļauju bēgļiem ieceļot bez vīzas.
Ar vectētiņa un draugu palīdzību ģimene nokļuva Gorey, kur jau pēc trīs dienām ģimene noīrēja māju, vecāki atrada darbu dārzniecībā un Kristīna uzsāka skolas gaitas.
Ģimene un pati Kristīna stāsta, ka visi šeit dzīvojošie cilvēki no pirmās dienas ir bijuši ļoti pretimnākoši un draudzīgi. Tieši draudzīgumu Kristīna norāda kā lielāko iegumu skolā, kur tagad mācāsTransition Year klasē. Meiteni jaunajā mācību iestādē ļoti silti uzņēma gan skolotāji, gan klases biedri. Lai arī Kristīna skolā Mukačivo mācījās angļu valodu, šejienes izruna meitenei sagādā grūtības, bet skolotāju un klases biedru atbalsts palīdz pārvarēt stresu.
Arī pie skolas formas meitene tika vienas dienas laikā – svārkus un džemperi atveda mājas īpašnieks, bet kurpes iegādājās tēva darba devēja sieva.

Kristīnas ģimene Īrijā dzīvo nu jau pāris mēnešus un spēj pati sevi nodrošināt, nevienam nelūdzot palīdzību. Iejušanos jaunajā vidē atvieglo arī kuplais radu pulks, kas tagad dzīvo kaimiņos.
Ģimene, esot Īrijā, visaugstāk vērtē mieru. Lai arī Ukrainas rietumos nenotiek aktīva karadarbība, raķešu uzlidojumi skar visu valsts teritoriju. Mūsu sarunas laikā Kristīnas tētis stāsta, ka pirms nedēļas Ukrainas rietumi piedzīvoja raķešu uzlidojumu, kurā sagrāva netālu no Mukačivo esošo tuneli. Bēgļi no Ukrainas saka, ka nekas šajā dzīvē nav svarīgāks par mieru virs zemes!
Katrs sākums ir grūts, bet ģimene, kurai ir arī Latvijas saknes, ir spējusi iedzīvoties Gorey. Ģimenes galva norāda, ka viss ir atkarīgs no paša attieksmes. Ja būsi strādīgs, draudzīgs un izpalīdzīgs, tad arī apkārtējo attieksme pret tevi būs adekvāta.
Ģimenes galva pastāsta par gadījumu darbā, kad darba devējs, redzot Kristīnas vecāku čaklumu, vaicājis, vai visi ukraiņi ir tik strādīgi? Vēlāk dārzniecības īpašnieks pats atradis un pieņēmis darbā dažus ukraiņus.
Portāls baltic-ireland.ie novēl Kristīnas un visām citām ukraiņu ģimenēm izturību un pacietību. Gan jau miers valdīs pār pasauli!

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Laima Ozola.

FOTO: baltic-ireland.ie