“Kas ir jau bijis, tas atkal būs, un, kas ir jau noticis, tas atkal notiks, jo nekā jauna nav zem saules.” Tā sacīja gudrais Zālamans. Patiesi, visa pasaules vēsture ir pilna ar nemieriem, ar kariem. Un kļūdaini izskatījās, ka mūsu paaudzi un 21. gadsimtu karš neskars. Diemžēl aizvadītais gads pasaulē un arī draudzē ir aizritējis zem Ukrainas kara zīmes – lūdzot, ziedojot un atbalstot cīnītājus par mūsu visu brīvību. Gada nogalē negribu vienkārši uzskaitīt notikumus, bet gan atklāt pārdomas un atziņas, ko šie 12 mēneši ienesuši manā un draudzes dzīvē.
Domāju, ka iedziļinoties situācijā pilnīgi droši var apgalvot, ka redzamais karš norāda uz neredzamo karu mūsos.
No vienas puses, it kā vairāk vai mazāk izveidojusies ārējā stabilitāte latviešos, kuri dzīvo Īrijā, varētu dot apziņu, ka viss ir labā kārtībā! Tomēr visi apzināmies, ka tā nav. To redzam mūsu paziņu lokā, to ikviens redzam mūsu draugu dzīvēs.
Neatrisinātas, noslēptas problēmas personīgajā dzīvē ved pie nesaskaņām ģimenēs, bieži noved pie problēmām darbā. Lai “it kā” to neredzētu, lai par to nedomātu, par to nerunātu, cilvēki izvēlas “aizmirsties” vai “svinēt”. Pie katras iespējas lieto alkoholu, lieto narkotikas, meklē aizmiršanos spēļu zālēs. Nereti cilveki meklē arī garīgās narkotikas – pat kristiešu sabiedrībā. Domājot un cerot, ka gaišie mirkļi palīdz. Reizēm cenšoties kā mantras skaitīt un izmantot gadsimtiem vecas tradīcijas, tostarp arī reliģiskas, cerot ka tas glābs dzīvi un attiecības. Reizēm tā ir kā ugunskrēka dzēšana.
Dienā sabiedrībā tiek “spēlēts teātris”, labi izskatāmies, labi uzvedamies. Paliekot vienatnē, ienīstam klusumu, aizpildām to ar troksni no interneta, no mūzikas, pat no darba, jo tad nav jādomā. Nav laika domāt. Nav “jārunā” ar savu sirdsbalsi. Tomēr kā zināms, pati problēma jau netiek atrisināta. Tā uzkrājas. Tā akumulējas.
Var jau mainīt dzīves vietas, var mainīt dzievesbiedrus, partnerus, var mainīt visu ārējo, var doties skaistos ceļojumos, bet pēc laika secinām – plāksteris nepalīdz. Cilvēka iekšējās nesaskaņas sagrauj cilvēku no iekšpuses – vispirms iekšējo pasauli, un tad sāk bojāt arī ārējo pasauli. Bojā ģimeni, attiecības, un ienaidam sasniedzot visaugstāko līmeni – tas ir karš. Pāri Īrijai it kā vēl raķetes nelido, tomēr zemapziņa dod trauksmes signālus.
Vai te ir kāda izeja?
Mana kristīgā ticība ir vietā, jebkur, kur jūtos droši Dieva rokās, lai kas arī notiktu. Mana kristīgā pārliecība izpaužas svētdienās, dievnamā 24 Adelaide Road, Dublin 2, vai Limerikas kopas baznīcā, kad varu kalpot cilvēkiem, kuri vēlas dzīvot dzīvu dzīvi. Kad cilvēki ar savu pieredzi maina un pilnveido arī mani. Kad aiz tā visa es redzu un sajūtu lielā Dieva rokas un viņa nodomu. Kad esmu pateicīgs par katru elpas vilcienu!
Kristus Apvienotās draudzes Īrijā uzdevums nav iemācīt dažus atkārtojamus dogmatiskus teikumus, vai ar īpašu centību reģistrēt cilvēkus baznīcas grāmatu sarakstos. Mūsu pieredze saka, ka godīga teoloģija nepieder kādai noslēgtai cilvēku grupai. Ja ticam Dievam, ka viņš IR, līdz ar to saprotam, ka viņš ir un izpaužas visur. Un pieaugošais skaitlis arī mūsu draudzes mūsdienu elektroniskajos ruļļos jau neko neizsaka. Kovidlaika svētbrīži interneta vietnēs parādīja, ka garīgā padomdošana ir vajadzīga ļoti daudziem latviešiem.
Lielais Iemesls un Avots, kādēļ viss ir, ir pilnā mērā klātesošs visur. Vien mūsu atšķirīgā pieredze saka – es Viņu pazīstu, vai arī – es Viņu ignorēju. No šīm divām izvēlēm ir atkarīga mūsu dzīve, tās iekšējā un līdz arī to ārējā kvalitāte. Kam mēs ļaujam dominēt sevī, kādiem spēkiem mēs ļaujam valdīt pār mums, pār mūsu dzīvi, pār mūsu attiecībām ar līdzcilvēkiem.
Varbūt ir jāatceļo pie domas, ka jāatsakās no bezjēdzīgiem centieniem kontrolēt dzīvi. Svarīgākais, šķiet, ir piederēt realitātei, dzīvei, piedalīties dzīvē, liekot tās pamatā vērtības, kuras reizēm apraktas zem ārējiem trokšņiem, zem gružiem, zem dzīves steigas. Atkal uzmeklēt un sākt lietot tās, kurām ir mūžības vērtība. Tās vērtības, kuras atnes vispirms iekšēju mieru, vairo uzticamību un dod prieku, kuras palīdz runāt patiesību un izgaismo īstu mīlestību. Vērtība, kura māca pasniegt maizi un ūdeni pat ienaidniekam. Patiesi kristīgās vērtības, kuru lietošanas rezultātā mana un tava iekšējā un ārējā pasaule kļūst jēdzīga, jēgpilna, produktīva. Ticot un zinot, ka ikviena cilvēka dvēsele ir nemirstīga, tātad šī dzīve reiz turpināsies citās dimensijās. Turpināsies.
Realitāte ir plašāka nekā redzam to ikdienā. Mēs ticam, ka Dievs vēlas šo pasauli mainīt ne ar brīnumnūjiņu palīdzību, ne ar garīgām emocijām vai pretēji – sastingušu reliģiozitāti, bet, gan mainot un izmantojot manu un tavu apziņu un attieksmi.
Klātbūtne priekos. Klātbūtne bēdās. Dalīti prieki, dalītas bēdas. Paklusēt Dieva tuvumā. Mācīties no Kristus piemēra. Tieši to Kristus Apvienotajā latviešu draudzē Īrijā mēs realizējam katru svētdienu, lai īstenotu dzīvē, savās mājās, un darbā. Nevis perfekti cilvēki, bet atvērti labajām izmaiņām!
Mēs sakām karam nē! Gan iekšējam karam, kas mūsos, gan redzamajam, kurš reāli nogalina. Īstenībā, nogalina šie abi karu veidi.
Ja tevi interesē labās izmaiņas – būsim priecīgi kopā 2023. gadā ar Dieva svētību veidot labāku un skaistāku šo Dieva pasaules daļu, kura mums uzticēta. Ziedošāku. Dziedošāku. Skanošāku. Palīdzošāku. Miers sirdī, miers virs zemes tev un man! Šeit, kur dzīvojam – Īrijā.
Pateicībā Dievam par visu! Vēlot Dieva svētības, viņa sirdsgudrību visiem – īpaši latviešiem Īrijā! Tiekamies!
Jūsu Rev. Imants Miezis
FOTO: no Kristus Apvienotās luterāņu draudzes arhīva
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie