Savus bērnus mēs mīlam tādus, kādi viņi ir

Viena no lietām, kas dzīvi Īrijā padara vienkāršu, ir pieņemoša sabiedrība. Tas attiecas arī uz pusaudžu dzimuma identitātes traucējumiem jeb disforiju.
Šodien atzīmējam Starptautisko bērnu aizsardzības dienu un nu jau 16 gadus šajā dienā stāstām par kādu ģimeni ar bērniem. Šogad izvēlējāmies ģimeni, kurā aug meitene, kura psiholoģiski sevi jūt kā zēnu. Tā kā tēma ir ļoti sensitīva, rakstā nebūs minēti konkrēti cilvēku vārdi.

Un, tā, šogad viesojamies ģimenē, kas saskārusies ar pusaudžu dzimuma identitātes traucējumiem.
Kad un kā ģimene to pamanīja?
Ģimene: “To, ka bērnam nepatīk meiteņu lietas, tādas kā nēsāt svārkus un spēlēties ar lellēm, bet labāk spēlēt futbolu un ģērbties kā puikam, pamanījām jau sākot skolas gaitas. Bet tajā laikā mēs tam nepievērsām uzmanību, jo likās, ka tā bērnībā var būt.
Vēlāk, kad bērns pārcēlās uz dzīvi Īrijā, atklājās, ka Latvijā bijušas diezgan nepatīkamas sajūtas – bērns ticis apcelts, lai arī pēc savas būtības ir ļoti komunikabls, atvērts, zinātkārs un patīk visur piedalīties. Ilgi mēs neko nezinājām, līdz vienā brīdī bērns mums visu izstāstīja un pateica, ka vēlas skolā nomainīt vārdu. Tad mēs aizgājām uz skolu un sekretārei izstāstījām, kas par lietu. Sekretāre bija ļoti pretimnākoša un pateica, ka skola un arī viņas pašas ģimene ar tādām lietām ir saskārusies, tāpēc attieksme būs lojāla un bērns nekādā veidā nebūs ierobežots.
Bērns skolā no pirmās dienas nesāja bikses, svārki netika uzvilkti ne reizi.
Pāreja nebija strauja, viss notika pamazām. No sākuma bērnam bija īsāks matu griezums, līdz divu gadu laikā nonāca līdz “zēngalviņai”, tādā veidā identificējot sevi ar vīriešu kārtas pārstāvi. Arī tualetes maiņa notika pakāpeniski.”
Kā ģimene to uzņēma un ko tas mainīja ikdienā?
Ģimene: “Vieglāk situāciju bija pieņemt tēvam, omei sākumā likās, ka tā ir tikai tāda modes lieta. Mammai un omei, kā jau vecākas paaudzes cilvēkam, bija savi stereotipi, bet mīlestība pret bērnu un mazbērnu ņēma virsroku. Vienīgi vēl līdz šim omei sarunās dažbrīd pasprūkt sieviešu dzimtes locījums un tad ir grūti pieņemt, ka bērns paliek agresīvs vai noslēdzas un nerunā.
Arī brālis ir pieņēmis to, ka viņam tagad ir nevis māsa, bet brālis.”
Vai esat izmantojuši speciālistu pakalpojumus?
Ģimene: “Mēs, protams, esam gājuši pie ģimenes ārsta, kurš ieteica sagaidīt pilngadību un tad virzīties tālāk. Tā kā bērns ir ļoti atvērts, patīk iziet sabiedrībā un komunicēt ar citiem cilvēkiem, ģimene pie psihologa nav vērsusies. Kaut gan omei būtu gribējies saņemt psihologa konsultāciju un labāk izprast ģimenes lomu šādā situācijā. ”
Ko plānojat darīt tālāk?
Ģimene: “Iekšēji ģimenē mēs šobrīd neapspriežam jautājumus, ko tālāk darīt no medicīniskā viedokļa. Gaidām tagad pilngadību, jo bērns ir nolēmis būt tas kā viņš jūtas, bet pagaidām mums nav bijušas sarunas par fiziskām ķermeņa izmaiņām. Iespējams, tā būs kāda hormonu terapija, lai arī omei vajadzīgs laiks, lai to pieņemtu. Šobrīd ģimene koncentrējas uz to, lai bērns jūtas labi un komfortabli ģimenē, lai bērns labi jūtās skolā, lai var attīstīt savi intelektuāli un atbalstītu jebkuras viņa aktivitātes, kurās var izpaust savu personību.
Vienlaicīgi ģimenes sievietes cer, ka šobrīd pieņemtie lēmumi nākotnē nebūtu smagi jānožēlo.”

Bērns ir Latvijas pilsonis ar Latvijas pasi, kurā ir meitenes vārds un uzvārds. Īrijas skolā bērna vārds un uzvārds tika nomainīts pēc vienas sarunas, bet ko attiecībā uz pases maiņu paredz Latvijas likumdošana?
Atbildi sniedz Latvijas vēstniecības Īrijā Konsulārās nodaļas vadītāja Lilita Cīrule:
“Lai nomainītu pasi sakara ar vārda un/ vai uzvārda maiņu vispirms nepieciešams veikt izmaiņas Latvijas Fizisko personu reģistra informācijas sistēmā. Saskaņā ar Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumu, vārdu un/ vai uzvārdu var mainīt persona, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai Latvijā ir piešķirts bezvalstnieka statuss, ja tā sasniegusi 15 gadu vecumu un pastāv kāds no šādiem iemesliem:
1) vārds vai uzvārds apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā;
2) persona vēlas dzimšanas reģistrā ierakstītajam vārdam pievienot otru vārdu. Vārds, kurš reģistrā ierakstīts pirmais, uzskatāms par pamatvārdu;
3) persona vēlas iegūt vai pievienot savam uzvārdam laulātā uzvārdu;
4) persona vēlas iegūt savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā;
5) persona vēlas atgūt savu dzimto vai pirmslaulības uzvārdu;
6) personai mainīts dzimums;
7) viens no nepilngadīgas personas vecākiem vai abi vecāki ir notiesāti par tīša, smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu;
8) persona vēlas iegūt mātes vai tēva uzvārdu.
Informācija par to, kādi dokumenti iesniedzami pieejama šeit – tm.gov.lv.
Papildus jautājumu gadījumā, lūdzam sazināties ar Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentu: pasts@tm.gov.lv.
Pēc izmaiņu veikšanas Fizisko personu reģistra informācijas sistēmā, apmeklējumu uz pasu un/vai eID karšu noformēšanu vēstniecības Konsulārajā nodaļā Dublinā var pieteikt elektroniskajā pieraksta sistēmā.

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Laima Ozola.

FOTO: baltic-ireland.ie