Garīgi bagātas un radošas dienas
Pagājušās nedēļas nogale bija īpaša LELB Latviešu draudzei Īrijā. Šajās dienās vairākkārt skanēja vārds „pirmais” – notika pirmās Draudzes dienas un tika svinēta draudzes Pirmā Dzimšanas diena.
Jau piektdienas vakarā tie, kas vēlējās svinēt sadraudzību, uzklausīt Dieva vārdu un vienkārši būt kopā ar citiem draudzes locekļiem, ieradās draudzes namā, kur aizsākās Draudzes dienas.
Tika sagaidīti arī LELB Virsvaldes sekretārs mācītājs Artis Eglītis un Baltijas valstu misionārs no ASV mācītājs Marks Krauze.
Baznīcā notika Draudžu dienas atklāšanas vakara svētbrīdis un vēlāk Lutherhausā – Draudžu dienu dalībnieku sadraudzības vakars.
Sestdien, kā jau bija plānots, visas dienas garumā dalībnieki gan klausījās LELB arhibīskapa Jāņa Vanaga, mācītāja Arta Eglīša un mācītāja Uģa Brūklenes lekcijas, gan piedalījās mazo grupu diskusijās, gan godināja Dievu ar dziesmām. Diemžēl mācītājs Marks Krauze veselības problēmu dēļ iepriekšējā vakarā tika ievietots slimnīcā, tāpēc klātesošajiem nebija iespējas noklausīties viņa lekciju, bet visi aizlūdza par viņa veselību, vēlot spēku un izturību. Diena bija patiesi garīgi un emocionāli piepildīta un saturīga.
Svētdien draudze un arī viesi pulcējās uz dievkalpojumu, kurā tika svinēti divkārši svētki – Pļaujas svētki, kā pateicība par ražu, ienākumiem un visiem citiem labumiem, ko Dievs ir ļāvis šai gadā saņemt, un Draudzes Pirmā dzimšanas diena. To vadīja LELB arhibīskaps Jānis Vanags, līdzkalpojot mācītājam Artim Eglītim, mācītājam Uģim Brūklenei, kā arī Katoļu misijas Īrijā priesterim Andrim Solimam, dziedāja arī koris „eLVē”, diriģentes Ingunas Grietiņas vadībā.
Pēc dievkalpojuma mācītājs Uģis Brūklene pateicās visiem tiem draudzes cilvēkiem, kas pirms gada bija klāt lēmuma par draudzes Īrijā dibināšanu pieņemšanas brīdī, īpaši Lienei Končus, arhibīskapam Jānim Vanagam par misijas atbalstu un arī visiem svētku organizatoriem.
Draudze un mācītājs saņēma apsveikumus gan no Latvijas vēstnieka Īrijā Induļa Ābeļa, gan no arhibīskapa, gan katoļu priestera Andra Solima, kā arī no portāla baltic-ireland, kora „eLVē” un daudziem citiem sveicējiem.
Mācītājam Uģim tika veltīti vissirsnīgākie pateicības vārdi no draudzes par viņa kalpošanu, palīdzību un atbalstu katram gan grūtību, gan prieka brīdī.
Neizpalika arī skaista un milzīga dzimšanas dienas torte, kurā tika aizdegta viena svecīte. Tās liesmiņu nopūta visi klātesošie un šķiet, daudzi klusībā vēlējās to, kas izskanēja lielākajā daļā apsveikumu – lai draudze turpina attīstīties un augt gan skaitliski, gan garīgi. Svētki noslēdzās baznīcas dārzā ar kopīgu tortes baudīšanu un sirsnīgām sarunām.
Garīgi bagātās, saturīgās, radošās un celsmīgās dienas noteikti stiprināja svētku dalībniekus un deva gandarījumu arī organizatoriem. Lai ir spēks un pamats atkal doties tālāk un augt.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie
redakcija: info@baltic-ireland.ie
vecene IRELAND Says:
October 12th, 2008 at 10:51 pm
Es ari ne.
Strelnieks IRELAND Says:
October 13th, 2008 at 6:37 pm
nav neka labaka par pelu sieru,ipasi pelu lamataas.
Kunde IRELAND Says:
October 13th, 2008 at 7:51 pm
Nu ja,ipasi ja tas ir par velti
Strelnieks IRELAND Says:
October 13th, 2008 at 7:52 pm
Siers pelu lamatas vienmer ir pa velti.
Jozefs IRELAND Says:
October 13th, 2008 at 7:53 pm
Za to -lamatas.
OM IRELAND Says:
October 13th, 2008 at 10:30 pm
Mk. 16, 20: “Bet viņi gāja un sludināja visur; un tas Kungs viņiem palīdzēja un mācību apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.”
Man tomēr jāraksta un jāuzsver šo vārdu svarīgums.
Tā taču ir, ka cilvēks savā dzīvē tik daudz domā par tādu lietu kā veiksme. Kāpēc veicas? Kāpēc neveicas? Šajos Jaunās Derības vārdos ir atrisinājums, tikai varbūt es un Jūs, mēs, vēl arvien neprotam pietiekoši dziļi novērtēt šeit izteikto domu. Pirmkārt, ir parasts par “viņiem” uzskatīt Kristus apustuļus. Mūsdienās konfesijas ķīvējas, ko īsti uzskatīt par apustuļu pēctečiem. Katoļu baznīca par tādiem uzskata iesvētītus bīskapus. Pareizticīgie domā līdzīgi, bet neatzīst pāvesta varu. Vecticībnieki uzskata, ka īstie bīskapi bija viņējie, bet tā kā tos cars nogalināja, tad īstu apustuļu pēcteču nav. Protestanti domā vēl savādāk. Un katrai konfesijai jau ir kāda taisnība, un iesvētīti bīskapi ir īpaša veida Dieva “zīmes”. Bet pēc būtības katram cilvēkam ir jābūt apustulim. Tajā nozīmē, ka viņš ir radīts pēc Dieva līdzības. Un Dievs nevar būt gribējis Savu attēlu cilvēkam piešķirt tápat vien. Tāpēc katram ir jāsludina Dievs, (kurš ir Mīlestība). Un no Rakstu fragmenta izriet, ka kritērijs tam, kā cilvēks šo uzdevumu veic, ir Kristus līdzdarbošanās.
Kas tad ir tā daudzinātā veiksme? Ar to saprotam būtībā nepelnītas dāvanas. Ja to ir daudz, tad nereti tas sāk nepakļauties statistikas likumībām. Un tas kļūst “aizdomīgi”. Bet nekā aizdomīga tur nav, jo tur mums palīdz Kungs. Mēs tātad tajā brīdī esam kļuvuši par Viņa apustuļiem.
Bībelē lasām par ļoti spēcīgām līdzejošām zīmēm. Piemēram, apustulis Pēteris spēja ar pieskārienu izdziedināt un dažos gadījumos uzcēla no mirušajiem. Arī vēlāk tas tā notika. Misionāriem džungļos nereti bija ļauts pa ūdens virsu pāriet uzplūdušas upes.
Mūsu dzīvē arī ir vērojama nepārtraukta Jēzus līdzdarbošanās, tikai jāmāk tā pareizi novērtēt. Ir visdažādākie šķēršļi, lai gribētos par šo palīdzību šaubīties. Bet jebkura īsta draudzība, piemēram, sev līdzi nes neskaitāmus veiksmes brīžus. Domāju, ka pavisam īstu draudzību ir maz, jo pastāv pietiekošs skaits kārdinājumu tās neatzīt.
Un tomēr daudzi saprot, ko es saku, un ko tad Kristus teica saviem Apustuļiem: “bet Es jūs saucu par draugiem” (Jņ 15,15). Un “nav lielākas mīlestības par to, ja kāds atdod savu dzīvību par saviem draugiem” (Jņ.15,13).
Bet, kamēr esam dzīvi, var izdomāt citus veidus, kā palīdzēt draugiem.
Vispirms cilvēkiem, bet tad arī mazākajiem brāļiem – citām Dieva radībām.
Lūk, man jau kļūst grūti par to rakstīt. Pārāk smalka lieta. Varbūt nobeigšu ar šādu domu: cilvēka veiksme nav atkarīga no biznesa plāna, bet gan no darbiem, ko viņš dara aiz tīrās draudzības.