Ārlietu ministrs pasniedz Atzinības rakstus

Ik gadu 26. janvārī tiek atzīmēta Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas diena. Pirms 103 gadiem Latvijas diplomātiem izdevās paveikt svarīgu uzdevumu – pierādīt valsts spēju nodrošināt ekonomisku un iekšpolitisku stabilitāti un valsts pastāvēšanu starptautiskajā vidē. 1921. gada 26. janvārī Sabiedroto valstu Augstākās padomes sēdē, kurā piedalījās Apvienotās Karalistes, Francijas, Itālijas un Beļģijas premjerministri un ārlietu ministri, kā arī Japānas pārstāvis, tika nolemts atzīt Latviju de iure.

Par godu šim notikumam 2024. gada 24. janvārī svinīgajā pieņemšanā ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš uzsvēra: “Latvijas de iure starptautiskā atzīšanas gadskārta ārlietu dienestam ir viens no nozīmīgākajiem vēsturiskajiem notikumiem. Latvijas de iure starptautiskā atzīšana palīdzēja nodrošināt mūsu valsts pēctecību ilgajos okupācijas gados un tam ir ārkārtīgi būtiska nozīme vēl aizvien. Paldies ikvienam Ārlietu ministrijas darbiniekam par darbu, ko darāt – mūsu dienests panāca Latvijas de iure atzīšanu –, un mēs turpinām būt avangardā, aizstāvot mūsu valsts neatkarību.”
Ministrs pateicās Ārlietu ministrijas diplomātiem un pasniedza Ministru kabineta Atzinības rakstus par ieguldījumu ārlietu dienesta darbā un valsts ārpolitikas veidošanā. Ārlietu ministrijas Atzinības rakstus par nozīmīgu personīgo ieguldījumu ārlietu dienesta un Latvijas valsts labā saņēma 47 ārlietu dienesta un sadarbības organizāciju pārstāvji. Atzinības rakstus saņēma trīs Īrijas pārstāves:
* Ilona Aploka – Latvijas vēstniecības Īrijā Konsulārās nodaļas lietvede – par nesavtīgu darbu Latvijas valstspiederīgo interešu aizstāvībai ārvalstīs;
* Alda Šneidere – Latvijas vēstniecības Īrijā Konsulārās nodaļas lietvede – par nesavtīgu
darbu Latvijas valstspiederīgo interešu aizstāvībai ārvalstīs;
* Solveiga Slaidiņa – Īrijas latviešu nacionālās padomes priekšsēdētāja un ilggadēja tautas deju kolektīva ”Karbunkulis” vadītāja – par Latvijas tēla spodrināšanu, popularizēšanu un veidošanu Īrijā.
Ar pilnu sarakstu var iepazīties šeit.

Jau 103 gadus Latvijas diplomātiem ir bijis jāspēj darboties dažādos apstākļos un jārod risinājumi sarežģītās situācijās: valsts tapšana, dienesta izveidošana un grūtais ceļš uz starptautisko atzīšanu, okupācijas laiks, kad ārlietu dienests bija vienīgā Latvijas Republikas institūcija, kas turpināja darboties, Latvijas neatkarības atjaunošana un Ārlietu ministrijas darbs valsts patstāvībai, sadarbībai un attīstībai.
Laikā, kad Ukrainā jau teju divus gadus Krievija ir izvērsusi karadarbību, ir eskalējusies situācija Tuvajos Austrumos, Latvijas ārpolitikas definētie pamatmērķi – valsts neatkarības nodrošināšana, ilgtspējīga drošība un sabiedrības labklājība – diplomātu darbā iegūst vēl lielāku nozīmi.
Uz svinīgo pasākumu Ārlietu ministrijā bija aicinātas bijušās valsts augstākās amatpersonas, bijušie ārlietu ministri un vēstnieki, Saeimas prezidija, Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisiju pārstāvji, Latvijas vēstnieki ārvalstīs, Latvijā akreditētie ārvalstu vēstnieki, ārvalstu goda konsuli un citi sadarbības partneri.
Latvijas starptautiskās atzīšanas gadskārtā 26. janvārī Ārlietu ministrijas darbinieki katru gadu atceras mūžībā aizgājušo kolēģu ieguldījumu Latvijas ārlietu centienu īstenošanā. Meža kapos ārlietu ministrs kopā ar kolēģiem noliks ziedus pie Zigfrīda Annas Meierovica, Jāņa Čakstes, Gunāra Meierovica un citu ārlietu dienesta darbinieku atdusas vietām.

FOTO: no Aldas Šneideres personīgā arhīva