“Straumēnos” aizvadīts diriģentu seminārs un koru kopmēģinājums

Aizvadītās nedēļas nogalē Daugavas vanagu fonda īpašums “Straumēni” Anglijā divu dienu garumā tika pieskandināts ar latviešu kora dziesmām. Tur notika gan Latviešu pārstāvniecības Apvienotajā Karalistē rīkotais diriģentu seminārs, gan koru kopmēģinājums maijā gaidāmajai Latviešu Kultūras dienai Apvienotajā Karalistē, kas šogad notiks Birmingemā un kurā piedalīsies arī vairākas kopas no Īrijas.

Īrijas latviešu koris “LA’IR” ar diriģentu Signi Jaunzemu līdztekus vairākiem Anglijas koriem bija daļa gan no diriģentu semināra, gan no gaidāmo svētku kopkora. Signis pastāstīja, ka koris “LA’IR” šogad pirmo reizi piedalīsies latviešu kultūras dienā kaimiņu salā un tam ir savi iemesli.
“Draudzības ar Anglijas kopām ir nostiprinājušās (un arī jaunas nodibinājušās), pateicoties 2 lietām. Vispirms, tie ir diriģentu semināri, ko sāku apmeklēt pirms 2 gadiem un kas notiek 2 reizes gadā. Otra lieta, kas mūsu korim aizvien biežāk liek viesoties Apvienotajā Karalistē, ir fakts, ka mēs visi gatavojāmies un piedalījāmies Dziesmu svētkos kā reģions, tāpēc bija jāsagatavo kopīga programma. Kultūras dienā Birmingemā man būs iespēja diriģēt 2 kopdziesmas. Diriģēt kori, kas nav tavs kolektīvs, vienmēr ir izaicinājums un sava veida pārbaudījums, bet man izaicinājumi patīk. Diriģēt kopkori – tā ir vēl lielāka atbildība, bet lielāku godu un motivāciju piedalīties man šobrīd būtu grūti atrast.”
Kā pastāstīja Lilija Zobens, diriģentu semināru ideja radās pirms vairākiem gadiem, un to mērķis ir atbalstīt koru vadītājus, kuriem ir muzikālā un dziedāšanas pieredze, bet viņi nav diriģenti un diriģēšanas iemaņas apgūst praktiski, stāvot kora priekšā. Bieži vien lielākais šķērslis tam, lai izveidotos koris tur, kur ir latvieši ar vēlmi dziedāt, ir diriģenta trūkums. Lai atbalstītu šos cilvēkus, kas uzņemas kora vadīšanu, un sniegtu viņiem zināšanas un praktiskus padomus, LPAK sāka rīkot meistarklases jeb seminārus diasporas diriģentiem. Šī ideja guva arī Latvijas Nacionālā Kultūras centra (LNKC) atbalstu un ar šo atbalstu jau vairākus gadus savās zināšanās un pieredzē ir dalījies diriģents Ivars Cinkus, bet šoreiz seminārs notika Kaspara Ādamsona vadībā.
Pirms pie darba ķērās diriģenti, interesantus kora “iesildīšanas” un iedziedāšanās vingrinājumus demonstrēja Londonas kora diriģente Andra Zobens East. Tie patiešām burtiski “pamodināja” ne vien dziedātājus, bet arī ikvienu klātesošo.
Diriģenti ar lielu pietāti un uzmanību uzņēma padomus un ieteikumus no Dziesmu svētku virdiriģenta, pagājušā gada Dziesmu svētku lielkoncerta “Tīrums. Dziesmas ceļš” mākslinieciskā vadītāja, kurš pavisam nesen pirmais Latvijā ieguva profesionālo doktora grādu mūzikā. Kaspara Ādamsona teiktais diriģentiem izskanēja ārkārtīgi labvēlīgi un pozitīvi, un, kā atzina daudzi kora dalībnieki, arī dziedātājiem bija ļoti interesanti un noderīgi ieklausīties, gūstot labāku izpratni par to, ko diriģents dažkārt vēlas no kora panākt.
Pēc semināra Kaspars Ādamsons sacīja: “Šurp braucu ar visnotaļ cerīgām un labām domām. Iepriekš nebiju bijis “Straumēnos”, bet biju dzirdējis ļoti labas atsauksmes par šo vietu un cilvēkiem, kā arī ļoti vēlējos satikt man jau zināmos cilvēkus, kā piemēram Liliju Zobens un citus. Vienmēr, kad dodies uz kādu vietu, kur iepriekš neesi bijis, bet esi dzirdējis labas atsauksmes, ir tāds patīkams satraukums par to, ka tu tūlīt pats to piedzīvosi. Tas ir lieliski, ka mēs šeit uz vietas visi kopā varam veidot un piedzīvot lietas, kuras varbūt savos koru mēģinājumos nebūtu piedzīvojuši.
Manas cerības piepildījās un varētu pat teikt, ka pārpildījās. Es tiešām nebiju gaidījis, ka kamerkora sastāvs, tik nelielā skaitā kā mēs bijām, 25 vai 26 dziedātāji, varēsim īstenot tiešām piņķerīgas un sarežģītas partitūras. Manuprāt, īpaši svarīgi tas bija diriģentiem, jo kāds ir pieredzējušāks, kāds – mazāk pieredzējis, bet katram no viņiem ir svarīgi, lai tas instruments, ar ko viņi strādā, ir varošs un labs, un tā tas tiešām arī bija. Diriģentam tas patiešām nozīmē ļoti, ļoti daudz. Tad viņš var mazāk rūpēties par partiju mācīšanu un nošu spēlēšanu līdzi, bet vairāk koncentrēties uz kādām muzikālām lietām vai tieši uz diriģēšanas tehniku.

Tajā laikā, kas mums bija iedots, es centos katram diriģentam nofiksēt tās būtiskās lietas, kas man pie katra šķita gan veiksmīgākās un, līdz ar to, izceļamās, gan uzlabojamās. Vai tās būtu tehniskas lietas, vai kāda ideja vai doma muzikālajā ziņā, kas varbūt var palīdzēt nākamajos darbos.”
Signis Jaunzems atzina, ka diriģentu seminārs viņam nozīmē ļoti daudz: “Šādu pieredzi ir grūti atrast kaut kur citur. Ar tevi strādā un vērtē un ar ieteikumiem dalās Dziesmusvētku virsdiriģenti. Šoreiz – Lilija Zobens un Kaspars Ādamsons. Nedomāju, ka vēl ir jāpaskaidro, cik tas ir vērtīgi. Man pašam nav liela pieredze diriģēšanā, tāpēc cenšos mācīties un iegūt šo pieredzi kur un cik vien daudz varu. Arī šoreiz pavisam noteikti ieguvu lietas, kas varētu papildināt manas prasmes.”
Svētdien, otrajā pasākuma dienā, “Straumēnu” lielajā Zviedru zālē Īrijas korim apvienojoties ar četriem Anglijas koriem – Londonas latviešu kori, Vidusanglijas latviešu kori “Nora”, Bristoles latviešu kori “Tilts” un Straumēnu Jaukto kori, kā arī Mansfieldas vokālo ansambli “Novadi”, dziedātāju skaits pieauga, pārsniedzot 120. Visas dienas garumā diriģenti ar koristiem strādāja pie Kultūras dienas repertuāra dziesmām, sadziedoties un noslīpējot mākslinieciskās nianses.
Pasākuma organizatore, LPAK valdes locekle un kultūras referente Elīna Beet atzina, ka ir patīkami pārsteigta par to, cik kvalitatīvi visi kori bija “paveikuši mājasdarbus” un sagatavojušies vienīgajam kopmēģinājumam pirms svētkiem. Viņa sacīja, ka tas ļāva visam noritēt ļoti veiksmīgi – diriģentiem uzlabot savas prasmes, bet koristiem izbaudīt prieku par iespēju sadziedāties un būt daļai no pilnskanīga kopkora.
Elīna pastāstīja, ka Birmingemā svētku dalībnieku skaits būs gandrīz 500 – lieli un mazi dziedātāji no 5 koriem un 5 vokālajiem ansambļiem, dejotāji no 16 pieaugušo un bērnu deju kopām, kā arī aktieri no 3 amatierteātriem. Viņa pauda, ka šādiem svētkiem ir milzīga nozīme latviskuma uzturēšanā, tradīciju un kultūras saglabāšanā latviešu ģimenēs, kas dzīvo ārpus Latvijas. Elīna teica, ka viņas dzīvesbiedrs ir anglis un jauktā ģimenē ir vēl sarežģītāk nodot bērniem savu sakņu sajūtu. “Ir ļoti nepieciešams radīt vidi, kurā mūsu bērni, jaunākā paaudze var iepazīt un iemīlēt latviskās tradīcijas un latviešu kultūru.”
Savukārt Lilija Zobens pauda uzskatu, ka otrs Latviešu kultūras svētku aspekts ir – parādīt vietējiem britiem mūsu kultūras skaistumu un daudzveidību, likt viņiem ieraudzīt, ka latvieši Anglijā ne tikai smagi strādā, bet arī ciena, glabā un kopj savas tradīcijas un saknes.
Vairāki koristi, kas piedalījās pasākuma abās daļās – diriģentu seminārā un kopmēģinājumā – atzina, ka šīs divas dienas priekš viņiem bija mazie dziedāšanas svētki. Jo dziedāts tika daudz ne vien dienā, bet arī sadziedāšanās vakarā, jeb, precīzāk, naktī, tā kā dziesmas, smiekli un sarunas Zviedru zālē apklusa vien īsi pirms rīta gaismas parādīšanās.
“LA’IR” diriģents Signis Jaunzems sacīja: “Katru reizi, kad ierodamies Straumēnos, valda lieliska atmosfēra. Laiks tiek pavadīts ne tikai produktīvi, bet arī patīkami, jo daudzi no šiem cilvēkiem ir kļuvuši par draugiem, kas gaida mūsu ierašanos pie viņiem. Šoreiz likās, ka arī koristiem (gan jau ne tikai mūsējiem) kaut kas šāds bija vajadzīgs pēc ieilgušā pēcdziesmusvētku starpbrīža, jo, kā jau mēs labi zinām, katras piecgades cikls aktivitātes ziņā nedaudz norimst, kad lielais Dziesmusvētku mērķis ir izpildīts. Gan pastrādājām, gan atpūtāmies. Bija prieks pabūt kopā gan ar savējiem, gan ar Anglijas draugiem.”
Latviešu kultūras dienā Birmingemā 4.maijā koris “LA’IR” ne vien atkal satiks savus Anglijas draugus, bet arī svinēs svētkus kopā ar vēl divām pašdarbības kopām no Īrijas – ar tautas deju kopu “Karbunkulis” un Dublinas bērnu deju kopu “Dzirnaviņas”.

FOTO: baltic-ireland.ie
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.