3×3 – vieta, kur dvēseles runā vienā valodā

Šajā nedēļā Castlebar pilsētā Mayo grāfistē notika ikgadējais 3×3 saiets Īrijā.
“Mazā Latvija”, kā saietu dēvē paši dalībnieki, šoreiz bija sapulcējusi 90 latviešus no 4 valstīm – Īrijas, Latvijas, Lielbritānijas un Francijas.

Brīvdienu ciemats Lough Lannagh jau daudzus gadus ir 3×3 Īrijā mājvieta, kas augustā piepildās ar dziesmām un dančiem, bērnu čalām, smiekliem, pīrāgu smaržu un latviešu valodu. Šogad pirmo reizi Latvijas karogs uzvijās ne vien, kā ierasts, pie brīvdienu ciemata galvenās ēkas, bet arī laukumā starp kotedžām, kurās šonedēļ mita saieta dalībnieki. Katru rītu, skanot Latvijas himnai, tas uzvijās mastā, bet vakarā tika nolaists, dziedot dziesmu “Daugav’s abas malas”, bet karoga pacelšana un nolaišana bija uzticēta saieta jauniešiem.
Šogad saieta tēma bija “Rits” un tā caurvija visas ievirzes gan pieaugušajiem, gan bērniem. Gada ritu izzināja bērni, kuri ievirzē “Riti raiti valodiņa” uzlaboja savas latviešu valodas zināšanas vai izbaudīja folkloras un rotaļu burvību, kā arī pieaugušie, kuri vēlējās saprast dzīves jēgu “Imanta pieredzes stāstos un sarunās”, vai izzināja mūsu senču pasaules redzējumu un tradīcijas ievirzē “Rits un rituāls.”
Šī gada saiets Īrijā tā dalībniekiem noteikti paliks atmiņā kā viens no skanīgākajiem. Par dziedāšanu, muzicēšanu un dančiem šonedēļ rūpējās ne vien lieliskie muzikanti Julgī Stalte un Ēriks Zeps, bet arī Anta un Inta Puķītes ar dūdu spēli un dziedāšanu, kā arī viņu mamma, etnogrāfiskā ansambļa “Suitu sievas” dalībniece Laila Puķīte. Tas gan nebija vienīgais Lailas pienesums saieta norisēs, jo vēl viņa vadīja ievirzi “Senā tērpa darināšana”, kā arī dalījās savās sklandraušu darināšanas prasmēs, mainot daža laba šo raušu “nemīlētāja” attieksmi pret tiem.
Ceturtdien notikušajā Daudzinājumā, kas parasti ir saieta kulminācija, tika izrunāts, izjusts un izdziedāts gada ritējums, iezīmējot nozīmīgākos latviešu gadskārtu svētkus un daloties ar tiem saistītajās atmiņās un emocijās.
Piektdien, saieta pēdējā pilnajā dienā, kad daudzu dalībnieku sirdīs un prātos kā skumīga nots ieskanējās doma par to, ka jau pavisam drīz saiets beigsies un būs jādodas uz mājām, notika noslēguma koncerts un darbu izstāde. Tajā dalībnieki paši atskatījās uz ievirzēs paveikto un novērtēja to.

Saieta vadītāji Mārtiņš un Zane Puncuļi atzīst, ka ir gandarīti par šo nedēļu, saiets ir pagājis, Mārtiņa vārdiem runājot, “daļējā mieriņā”, misēkļus dalībnieki nav pamanījuši.
Zane piebilst: “Man gan ir sajūta, ka projekts ir tikai sācies. Jau šobrīd var redzēt, ka kaut ko varēja darīt svādāk, bet jau braucot uz saietu mēs sapratām, ka neko daudz jau nevar izmainīt. Tagad ir jāiziet plāniem un iestrādēm cauri. Vakara daļas ir atkarīgas no cilvēkiem, no tā, kas ir viņiem vajadzīgs. Mēs visi skatījāmies un vērojām, uz ko tad cilvēki ir tendēti šogad. Jo pamatnostādne ir – turpināt radīt šo saietu, piepildot nevis ar to, ko mēs gribam, bet ar to, ko cilvēki grib. Rūpīgi bija jāvēro, kas ir derīgs un kas – ne tik ļoti. “
Visu saietā notikušo nav iespējams aprakstīt, jo laiks bija ārkārtīgi piesātināts ar dažādām nodarbēm, notikumiem un emocijām, un to gribas ieteikt izbaudīt ikvienam. Taču vienu gan gribas uzsvērt – 3×3 saime ir ģimene, kur valda cieņa un mīlestība vienam pret otru, pieņemšana un atvērtas sirdis. Šeit nav svešu bērnu, neviens nepaies garām raudošam mazajam, nepajautājot, kas noticis, un nesamīļojot, ja sasāpējusies sirsniņa.
Zane saka: “Jebkurš no trīsreiztrīsniekiem var pateikt, ka tiem bērniem, kas ir piedzimuši “3×3 ēras laikā”, ir paplašināta ne – bioloģiskās ģimenes apziņa pilnīgi citā līmenī. Saietā viņi vienkārši uztver tā, ka cita bērna vecmāmiņa ir arī viņa vecmāmiņa, cits brālis ir viņa brālis un tā tālāk.”
Viņa stāsta: “Galvenā ideja un doma, ko gribējām nodot cilvēkiem, bija – “no sirds uz sirdi”, gan dalībniekiem, gan vadītājiem novēlot darīt to, ko pa īstam gribas šeit iedot un saņemt atpakaļ. Bija saspringumi un daža laba asara, bet tā asara un godīgums ir daudz svarīgāks, nekā, ja mēs notēlotu, ka viss rit pēc kaut kāda iedomāta plāna.”
Mārtiņš papildina: “Mēs gribējām iet dziļumā sevī pašos un kā latvieši kopumā izzināt, kāpēc mēs pa īstam te esam. Kāpēc mums kā latviešiem ir svarīgi svešā zemē sanākt kopā. Tas nav tāpēc, ka mums vienkārši gribas latviski parunāt, tā ir tikai daļa no tā. Dziļums ir tas, ka mūsu dvēseles runā vienā valodā.”
Arī nākamajā gadā 3×3 saiets Īrijā notiks Lough Lannagh brīvdienu ciematā, Castlebar, Co.Mayo, un provizoriskie datumi ir 10-16.augusts. Arī 2025.gada 3×3 saietu vadīs Zane un Mārtiņš.
Tiem, kuri tikai plāno vai apsver iespēju kļūt par 3×3 saimes locekļiem, Zane iesaka rūpīgi sagatavoties, izlasīt 3×3 vadlīnijas un programmu, izzināt vēsturi un to, kādēļ šie saieti ir radušies, noskatīties pieejamās intervijas un video materiālus.
“Vajadzētu jau iepriekš sākt formēt savu mērķi, šeit neviens tev neskraidīs pakaļ un neteiks, kā tev par kaut ko ir jājūtas. Ja būsi sagatvojies, tad iejušanās periods būs daudz īsāks un mierīgāks.”
Mārtiņš piebilst: “Mēs te varam būt pagāni, kristieši, pat citas tautas pārstāvji, bet, ja mūs vieno tas, ka esam te atbraukuši, tiem pārējiem uzslāņojumiem nav vairs nekādas nozīmes.”

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.

FOTO: baltic-ireland.ie