Darbs, kas patīk

Laima Ozola - 17.10.2008

Sadaļas: Mēs Īrijā - Atslēgvārdi: bizness, idejas, kafejnīca, konditoreja

Katrs no mums meklē savu vietu Īrijā. Sākums visiem ir daudzmaz vienāds, bet tālākais jau ir katra paša rokās.
Iveta Rasa, piecu bērnu māmiņa, kura jau gadu dzīvo Cavan, par savu mērķi ir nospraudusi veselīga ēdiena kafejnīcas atvēršanu. Iveta ir profesionāla konditore, kura savas darba gaitas pirms daudziem gadiem uzsāka kafejnīcā “Rostoka”. Šobrīd, kad sava kafejnīca Īrijā ir tikai idejas līmenī, Iveta veic pasūtījumu darbus, cepot visdažādākos gardumus un našķus – dažādu pildījumu tortes, keksus, speķa pīrādziņus, siera krēma kūkas, “sēnītes”, ruletes, plātsmaizes, smalkmaizītes u.t.t..

Iveta: “Latvijā es neredzu perspektīvu nedz sev, nedz saviem bērniem. Ar tām algām un cenām, kas ir Latvijā, cilvēki nevar dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Manā situācijā, kad bija jāaudzina pieci bērni, runa bija tikai par izdzīvošanu.
Jaunībā beidzu Rīgā konditorejas kursus. Mana pirmā prakse bija kafejnīcas “Rostoka” konditorejas cehā. Man tur iepatikās un, beidzot praksi, paliku tur strādāt. Pati neesmu saldummīle, bet darīt man to patīk.
Tajā laikā konditorejas ceham bija veikaliņš, kur katru dienu bija izveidojusies rinda ar cilvēkiem, kuri gaidīja veikala atvēršanu plkst. 14. 00, kad tika izpārdota svaigi ceptā produkcija.
Ar laiku biju spiesta mainīt darba vietu ģimenes dēļ, jo pati esmu no Ogres. Un turpināju strādāt citā amatā, jo bija lauzta roka. Vēlāk strādāju Lielvārdes konditorejas cehā pie privātā. Ar laiku biju spiesta iet projām zemās algas dēļ, jo sāka iekrāties parādi…
Tagad es un mani bērni esam Īrijā. Šurp atbraucām pateicoties manam vecākajam dēlam, kuram uz šo dienu jau ir savs maziņš personīgais biznesiņš, saistīts ar kokmateriālu.
Sen jau esmu gribējusi kaut ko savu, jo patīk gatavot un cept. Lai kaut ko uzsāktu, ir vajadzīgs lielāks vai mazāks kapitāls. Esmu šeit, lai piepildītu savu sapni.
Tortes pēc pasūtījuma atsāku cept pirms diviem mēnešiem. Šī doma radās laika gaitā, jo atrast labu darbu man ir problēma, bet atrast darbu, kas patiktu, divtik.
Šeit Īrijā manām mājas tortēm ir liela piekrišana, kā arī citiem maniem gatavotajiem ēdieniem. Visi īri, kas ir nobaudījuši manu gatavoto strogonovu vai kotletes, kā viens saka, ka tam būs noiets. Īri nežēlo naudu garšīgam un veselīgam ēdienam. Vietējie uz ēdiena gatavošanu ir paslinki, viņi labāk izvēlas picas vai take-away pārtiku, kas nebūt nav tā veselīgākā. Man ir pamats domāt, ka veselīgam un garšīgam ēdienam būs piekrišana. Latviešiem atkal garšo manas ceptās mājas tortes. Pagaidām gan nevaru nodrošināt pasūtījumu piegādi, pēc tortēm cilvēkiem pašiem ir jābrauc pie manis uz Cavan.”