Tā var līgot tikai Īrijā…

Īrijā šogad bija grandiozi Līgo svētki. Daudz labāki nekā Latvijā, kur tie jau daudzus gadus ir pārvērtušies par “nodzeršanās svētkiem”. Latvijas masu mēdiji nesteidzās aprakstīt šo jauko notikumu. Kā parasti – par Īriju vai nu sliktu, vai neko. Tomēr gods un slava Liepājas pilsētas un novada laikrakstam “Kurzemes Vārds”, kas publicējis rakstu par Līgo svētkiem Dunshaughlin. Piedāvājam jums izlasīt Daigas Luteres rakstu. Raksta pārpublicēšana saskaņota ar autori Daigu Luteri.

Daiga Lutere

Pazīstamais Liepājas duets Jolanta Valtere un Tālis Pusbarnieks, kurus tagad apvieno nosaukums “Rietumkrasts”, Jāņus sagaidīja Īrijā, netālu no Dublinas, lietum līstot kā daždien vasaras saulgriežos. � ī bijusi tā retā reize Jāņos, kad muzicēts ārpus dzimtenes robežām, un abiem mūziķiem uzstāšanās tiešām sagādājusi prieku.

Īriju Jolanta un Tālis apciemoja jau trešo reizi, bet šoreiz uz pavisam īsu laiku – divām dienām. Taču arī šajās stundās piedzīvots gana daudz. Vispirms bija neliela uzstāšanās Ziemeļīrijā, Belfāstā, kur notika šajā pilsētā dzīvojošo tautu pārstāvju festivāls. Tāpat kā citu nacionalitāšu grupām, arī “Rietumkrastam” bija atvēlētas 15 minūtes, lai nospēlētu latviešu mūziku. Un spēlējuši tādu popūriju, ka skatītājiem un klausītājiem bijis skaidrs – latvieši tiešām prot dziedāt, muzicēt no sirds un paņemt jebkuru publiku. Tad atpakaļceļš Dublinas virzienā, kur netālu no galvaspilsētas bija paredzēts galvenais pasākums – Jāņu ielīgošana. Jolanta: “Todien lija lietus. Tā pa īstam, bet tas nespēja apslāpēt sanākušo līgotāju prieku. Svētkus organizēja Latviešu apvienība “Latviešiem Īrijā” un atbalstīja ne viens vien labvēlis. Uzrunu teica Latvijas vēstnieks Īrijā Indulis Ābelis. Esam spēlējuši daudzviet, bet pārsteigums bija tas, ka tur sanākušajiem, sabraukušajiem latviešiem nevajadzēja nekādu garo gaidīšanas un iesildīšanās posmu, lai sāktu dejot. Viņi to darīja tūlīt!”

Lielākoties spēlētas latviešu dziesmas un, kā atzina Jolanta, vienubrīd viņai pār muguru skrējušas skudriņas: “Tas bija tad, kad Tālis ķērās pie akordeona. Es taču divpadsmit gadu laikā, kopš kopā muzicējam, nebiju ne reizes piedzīvojusi, ka viņš spēlē šo instrumentu. Vēlāk uzzināju, ka Tālis to apguvis Bērnu mūzikas skolā un tikai pēc tam ķēries pie pūšamajiem instrumentiem.”

Līgotāji dejojuši pielijušajā pļavā, un galvenā atziņa, kas abiem mūziķiem uzstājoties nākusi prātā, – pasaule taču ir tik maza, bet latviešu tajā daudz! Ne ar ko nesalīdzināmo Jāņu sajūtu devis tas, ka tur, Īrijā, vienkop līgojuši tautieši no visiem Latvijas novadiem. Visa Latvija – vienā Īrijas pļavā un lielā vienotībā. Satikti arī liepājnieki, kas tagad strādā tālajā zemē.

� ķiet, tieši Īrijā varētu būt bijis vislielākais Jāņu ugunskurs, jo tā liesmas cēlušās pat piecu metru augstumā. Bijis “Aldara” alus, protams, ķimeņu siers un tradicionālais šašliks. Lietus pārstājis līt tikai nākamajā dienā, kad bija jādodas mājās. Jolanta priecājās, ka tikusi laikus brīdināta, lai saģērbjas silti, jo Dublinā bijis krietni vēss, gandrīz rudenīgs laiks. Paņēmusi līdzi gan kārtīgus zābakus, gan vilnas zeķes un pat cimdus, un tas viss lieti noderējis. Vilnas zeķes kājās ģērbusi, gulēt ejot, jo ar nosalušām kājām aizmigt dziedātāja nevarot. Lai arī Īrijā abas naktis iznācis gulēt tikai pāris stundu, tomēr dienā enerģijas bijis gana, un šie Jāņi Jolantai un Tālim noteikti palikšot atmiņā kā vistālāk no mājām nosvinētie Līgosvētki.