No trīs lielajiem eksporta virzieniem – preču, pakalpojumu un darbaspēka – Latvijā reāli strauji ir attīstījies tikai pēdējais no pieminētajiem. Tam, ka mums ir labi attīstīts darbaspēka eksports, ir gan savs pluss, gan arī mīnuss.
Protams, cilvēku aizplūšana uz Īriju, Lielbritāniju un citām attīstītākajām Eiropas valstīm rada problēmas vietējiem uzņēmējiem, kuri nereti vairs nespēj atrast atbilstošas kvalifikācijas darbiniekus. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka ļoti daudzos gadījumos ārzemēs sapelnītā nauda atgriežas Latvijā, ieplūstot tās ekonomikā. Ar pārējiem diviem eksporta veidiem ir sarežģītāka situācija. Bieži vien mūsu uzņēmēji ir balstījuši savu darbību uz iekšējā tirgus patēriņu, paaujoties uz to, ka cilvēkiem ienākumi pieaug, ka viņi baidās no arvien vairāk kāpjošās inflācijas un tāpēc steidz tērēt naudu. Jā, pašreizējā situācija šiem uzņēmējiem noteikti garantē zināmu ienākumu apjomu. Taču jāatzīst, ka tā lielā mērā ir īstermiņa politika, risku diversifikācijas trūkums un mums ir jādomā par citiem noieta tirgiem.
Nereti dzirdama sūkstīšanās, ka mums jau vispār neesot, ko eksportēt, un patiesībā tie ir paši lielākie maldi. Eksportēt var pilnīgi visu, par ko liecina kaut vai fakts, ka pat ideja eksportēt sausu zāli jeb sienu var izrādīties veiksmīga. Tiesa, būtu pārspīlēti teikt, ka eksporta Latvijā nav, taču viennozīmīgi tā apjomi nav pietiekami, turklāt nereti tas ir neefektīvs. Respektīvi, runa ir par eksportprecēm ar zemu pievienoto vērtību. Tāpēc ir jādomā, kā uzlabot situāciju arī šajā jomā.
Būtisks jautājums ir par to, cik veiksmīga ir bijusi līdzšinējā valdības politika, lai atbalstītu eksportu, eksportspējīgu produktu rašanos, kā arī motivētu uzņēmējus strādāt šajā virzienā. Kā redzams, problēmu saistībā ar eksporta veicināšanu ir gana daudz, un tas nozīmē, ka jāpieliek visas pūles to risināšanā, lai nākotnē daļa uzņēmējdarbības neizrādītos sasistas siles priekšā.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie