Aizkraukles rajona laikraksts
STABURAGS
Latviešu “ciemkukulis” īriem.
Mēdz teikt, ka suns spalvu met, bet tikumu gan ne. Šo teicienu pilnībā varētu attiecināt uz tiem, kuri Latvijas vārdu pasaulē nolēmuši popularizēt, ierādot citzemniekiem kūlas dedzināšanu.
Salīdzinot ar citiem gadiem, pašu mājās melni izdegušus pērnās zāles pleķus redz arvien retāk. Bargie sodi un atbildīgo dienestu aktīvā rīcība darījusi savu. Toties Īrijas glābšanas dienestiem un policijai šopavasar bija jāpiedzīvo negaidīti liels kūlas ugunsgrēku skaits.
Visvairāk dedzis Svordas, Korkas un Belfāstas apkaimē, kur ir vislielākais imigrantu skaits no Baltijas valstīm. Turklāt vietējo plašsaziņas līdzekļu žurnālisti apgalvo, ka Īrijā kūlas dedzināšanas gadījumu skaits palielinās proporcionāli baltiešu skaitam valstī.
Iespējams, viņiem taisnība. Tāpēc saprotama vietējo neiecietība pret iebraucējiem. Imigranti taču līdzi atveduši ieradumus, ar kuriem nemēdz lepoties.
Varbūt, ar sērkociņiem ceļmalās neviens nav rīkojies, bet vainojams paradums izmest pa automašīnas logu visu, kas tajā brīdī nav vajadzīgs — arī nenodzēstus sērkociņus un izsmēķus. Iekrituši sausā zālē tie var izraisīt arī kūlas ugunsgrēku.
Lai kā arī būtu, katrs uz ārzemēm aizbraukušais pārstāv ne tikai pats sevi, bet arī valsti, no kuras ieradies. Pēc dažu cilvēku rīcības spriež par visu tautu. Arī mums taču nepatīk, ja dara ko tādu, kas Latvijā nav pieņemts. Kārtējo reizi esam kļuvuši antipopulāri un diemžēl no dedzinātāju “firmas zīmes” tik drīz vaļā netiksim.
Indulis Burka
02. maijs 2007.
