Arvien vairāk un vairāk Latvijas iedzīvotāju dodas Īrijas virzienā, un Latvijas tautsaimniecībai katrs aizbraucējs rada zaudējumus: neienāk valsts budžetā ne iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), ne sociālās iemaksas (SI); mūsu tautieši rada peļņu Īrijas kompānijām, kas maksā Īrijas budžetā uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Tāpat mūsu tautieši vienlaikus dod pieaugumu Īrijas iekšzemes kopproduktam; dzīvojot Īrijā, netiešie patēriņa nodokļi – pievienotās vērtības nodoklis un akcīzes nodoklis paliek Īrijas budžetam.
Esam nonākuši pat tik tālu, ka piecpadsmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā sāk trūkt darbaspēka un sākas runas par darbaroku ievešanu no Baltkrievijas, Ukrainas…. Vai tiešām, dzīvojot jau piecpadsmit gadus savā nacionālā valstī, mūsu politiskā elite grib paveikt to, ko nespēja ne vācu baroni, ne krievu cari, ne padomju vara: lai Latvija paliek bez latviešiem?…
Brīnumaini, bet valdība tikai norāda – tirgus visu saliks savās vietās. Ja mēs neko kardināli nemainīsim darbiniekiem un uzņēmējiem, tad patiešām lielākā daļa strādājošo var turpināt jau iesākto masveidīgāko protesta akciju Latvijas vēsturē un visi pamazām aizbraukt strādāt uz ārzemēm, tostarp Īriju!
Aizņemties un ieguldīt attīstībai
Ja atskatāmies uz Īrijas straujās attīstības brīnumu, tad jāatzīst, ka pēc iestāšanās ES Īrijas valdība nebaidījās aizņemties naudu, bet aizņemto naudu ieguldīja attīstībā! Tā, piemēram, laika posmā no 1973. gada līdz 1988. gadam Īrijas budžeta deficīts vidēji bija 10% no iekšzemes kopprodukta, bet atsevišķos gados tas sasniedza pat 13 – 15% no IKP.
Mērķtiecīgas investīcijas paralēli ar sekmīgu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu apguvi ļāva izveidot apstākļus ļoti sekmīgai sabiedrības attīstībai un ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai, jo strauji pieauga eksports un rūpnieciskā ražošana.
1973. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Īrijā bija 48% no tā laika ES sešu dalībvalstu vidējā līmeņa, bet 2001. gadā tas sasniedza jau 125% (!). Apstākļos, kad, piemēram, brūk kopā Latvijas autoceļi, nav citas iespējas kā aizņemties, lai būtu gan līdzfinansējums ES naudai, gan vienkārši naudas līdzekļi, ko ieguldīt Latvijas autoceļos. Ar šādu ceļu segumu mēs aizbaidām jebkuru potenciālo naudas ieguldītāju valsts ekonomikā.
Dīvainā Latvijas nodokļu politika
Atsevišķs aspekts ir arī nodokļu politika, kas ļoti atšķiras katrā valstī. Īrijā jau sen ir iedibināts maksātspējas princips nodokļu uzlikšanā: pirmās nepieciešamības precēm nodokļi ir mazāki; palielinoties maksātspējai, pieaug nodokļu slogs (skt. tabulu).
Piemēra pēc salīdzināsim PVN likmes Latvijā un Īrijā. Lai arī Latvijā PVN standartlikme ir 18%, bet Īrijā 21% un šķietami Īrijā šā nodokļa slogs ir lielāks, tomēr pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu grozam PVN slogs iedzīvotājiem Īrijā ir mazāks.
Pirmās nepieciešamības precēm, kā, piemēram, pārtikai, PVN likme Īrijā ir daudz zemāka nekā Latvijā; savukārt juvelierizstrādājumiem vai kažokādām nodoklis ir lielāks! Ja mēs paņemtu vidusmēra cilvēka patēriņa grozu Latvijā un Īrijā, tad Īrijā kopējais samaksātais PVN slogs ir mazāks.
Interesanta situācija veidojas, ja mēs salīdzinām IIN Latvijā un Īrijā. Pie mums visi maksā nodokli 25% neatkarīgi no ienākuma līmeņa. Turklāt pastāv daudzi atbrīvojumi, kas ir izdevīgi tikai turīgiem iedzīvotājiem (ar nodokli neapliek ienākumu no saņemtām dividendēm, kapitāla daļu un akciju pārdošanas utt.; nemaz nerunāsim par nekustamā īpašuma sektoru, kur šobrīd Latvijā valda “beznodokļu zona”, un valsts budžetā no nekustamo īpašumu attīstītājiem neienāk summas, kas mērāmas vismaz ar 7 cipariem).
Kā redzams, tad mūsu tautiešiem, kas saņem vidusmēra cilvēka darba samaksu Īrijā (piemēram, celtniecībā vidējā pamatalga ir 26 921 eiro gadā; minimālā darba algas likme stundā ir 7,65 eiro), IIN nodokļu slogs ir mazāks nekā Latvijā! Turklāt jāņem vērā, ka augstākā likme 42% attiecas tikai uz to ienākumu daļu, kas pārsniedz noteikto slieksni (Piemēram, 29 400 eiro gadā)! Es jau nemaz nerunāju par augsto neapliekamo minimumu Īrijā (vairāk nekā 3000 eiro gadā), atbrīvojumiem par bērniem, īrēto dzīvokli utt.
Salīdzinot Latvijas un Īrijas IIN, jāsecina, ka ar daudz augstāku dzīves līmeni un ienākumiem Īrijā vidusmēra cilvēka nodokļu slogs ir mazāks nekā Latvijā. Un nevaram mēs tikai vainot Latvijas komersantus, kas maksā algas aploksnēs; atbildība ir jāuzņemas arī Finanšu ministrijai, kuras realizētā nodokļu politika neatbilst lielākās daļas uzņēmēju un iedzīvotāju interesēm.
Sociālās iemaksas Īrijā divreiz mazākas
Latvijā sociālo iemaksu likmes šobrīd veido 33,09%, kas sadalās starp darba devēju un darbinieku šādā proporcijā: 24,09% un 9%. Pašnodarbinātām personām ir jāmaksā 30,50%, fiziskām personām, kas apsaimnieko nekustamos īpašumus un ir reģistrējušās kā saimnieciskā darbā gūtā ienākuma nodokļa maksātājas, nodokļa likme ir 28,74%. Maksimālais nodokļa objekts Latvijā ir 19 900 latu gadā.
Īrijā darbinieki ir pakļauti tā saucamajai ar darba samaksu saistītai sociālajai un veselības apdrošināšanai. A klasē (kas ir standartklase algota darba veicējiem) likmes ir 6% darbiniekam un 10,75 darba devējam. Savukārt pašnodarbinātajam šīs likmes ir kopumā 5% no visiem ienākumiem… Manuprāt, tās nav lielas summas par sociālo un veselības drošību, turklāt ir ievērojami mazākas nekā Latvijā.
Īrijas paraugs paģēr dažādas likmes
Daudzi Latvijas politiķi ir piesaukuši Īriju kā paraugu, lai samazinātu uzņēmumu ienākuma nodokli vēl zem 15%. Un patiesi – parastā UIN likme Īrijā ir 12,5%. Tomēr jāņem vērā, ka par kapitāla pieaugumu UIN likme ir 20%, par atsevišķiem ienākuma veidiem nodokļa likme ir 25% (piemēram, ienākums no izīrēšanas, kalnrūpniecības, naftas utt.).
Ikgadējās amortizācijas likmes Īrijā ir zemākas, piemēram, ēkām un būvēm: Latvijā – 5%, Īrijā – 4%; skaitļošanas iekārtas: Latvijā – 35%, Īrijā – 12,5%; citi pamatlīdzekļi: Latvijā – 20%, Īrijā – 12,5 utt. Tā ka apgalvojums, ka nodokļu slogs Īrijā ir zemāks nekā Latvijā, nav gluži korekts.
Ja uzņēmējam būtu jāizvēlas, kur strādāt vai ieguldīt naudu – Latvijā vai Īrijā? Neapšaubāmi, no nodokļu sloga viedokļa šobrīd Īrija ir pievilcīgāka zeme. Lai Latvijā sabalansētu trīs lietas: valsts un pašvaldību budžeta ienākumus, iedzīvotāju labklājību un komersantu intereses (izskaust aplokšņu algas), tad Latvijas nodokļu sistēma ir jāsakārto atbilstoši maksātspējas principam.
Kā primāros soļus var minēt: valsts nedrīkst uzlikt IIN ienākumam, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto iztikas minimumu vienam iedzīvotājam (šobrīd 112 lati); ir jādiferencē IIN pēc ienākuma līmeņa; jāpaplašina IIN bāze turīgām personām, kas šobrīd Latvijā bauda “nodokļu paradīzes” oāzi; jāsamazina PVN pārtikai un citām pirmās nepieciešamības precēm.q
***
PVN likme (%) atsevišķām precēm un pakalpojumiem Latvijā un Īrijā
Preces vai pakalpojuma veids; Likme Latvijā; Likme Īrijā
Pārtikas preces 18 0; 4,4 vai 13,5
Medikamenti 5 0
Dabasgāze 18 13,5
Elektrība 18 13,5
Bērnu apģērbi 18 0
Ēku rekonstrukcija vai restaurācija 18 13,5
Kažokādu izstrādājumi 18 21
Juvelierizstrādājumi 18 21
Vīns 18 21
Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes Īrijā
Nodokļu maksātāja statuss; Taksācijas gads – 2006.
Persona bez bērniem Līdz 32 000 eiro gadā – 20% Virs 32 000 eiro gadā – 42%
Persona ar vienu bērnu Līdz 41 000 eiro gadā – 20% Virs 41 000 eiro gadā – 42%
Precēts pāris (viens gūst ienākumus) Līdz 41 000 eiro gadā – 20%
Virs 41 000 eiro gadā – 42%
Precēts pāris Līdz 41 000 eiro gadā – 20% (abi laulātie gūst ienākumus) (ar papildu atvieglojumu līdz 23 000 eiro gadā par vienu no laulātajiem) Virs 41 000 eiro gadā – 42%
Rakstā ir izmantoti dati par 2006.gadu
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie