Un cerība – Būs atpakaļceļš…

Pagājušajā nedēļā ciemos pie mazdēla Māra, meitas Ērikas un znota Māra Baloža Īrijā pirmo reizi bija ieradusies dzejniece un rakstniece Irma Markopa. Kā jau rakstījām, dzejniece ir kurzemniece, precīzāk liepājniece. „Vēlējos palūkoties, kā tad tie nabaga latvieši še dzīvo. Latvijā jau gan runā, ka slikti, tikai man jāsaka, ka visas manas grāmatas ir izdotas, pateicoties arī manam znotam, kurš Īrijā strādā kā santehniķis.
Māris mums ar meitu uzdāvināja arī šo jauko ceļojumu. Pagājušajā nedēļa izvizināja pa Dublinas apkārtnes skaistākajām vietām.

Skaisti, man patīk šī zeme, kalni, un dažu brīdi šķiet, ka daba līdzīga manai dzimtajai Kurzemes pusei. Tagad redzu zemi, no kuras nākuši daudzi brīnišķīgi rakstnieki. Šī zeme iedvesmo un ceru, ka pēc ceļojuma varēšu aprakstīt savas izjūtas”.

Dzejniece arī piedalījās Dublinas Luterāņu draudzes dievkalpojumā. Pēcpusdienā 24 Adelaide Road, Dublin 2 notika dzejnieces autorvakars. Dzejniece lasīja dzejas no krājuma „Noglāstīt akmenim pieri”, un prezentēja nule kā izdoto grāmatu „Naktī bērns kliedza”.

Pirmdien dzejniece dosies uz Franciju aplūkot Parīzi.

Tālu viens no otra esam
Kā lidmašīnas
Kas izkūst skatam.
Debesīs zīmētais ceļš
Aiz mākoņiem savijas, dej,
Tālumā aizslīd…
Vien domas šeit paliek
Un cerība –
Būs atpakaļceļš…