23% iedzīvotāju uz nabadzības sliekšņa.

Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes veiktajiem aprēķiniem, 2006. gadā Latvijā uz nabadzības sliekšņa dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvars bija 23%, un tas bija viens no lielākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Un, kā uzsver pētījuma autori, ir nepieciešams apzināties, ka ienākumi pat nedaudz virs nabadzības riska sliekšņa ne vienmēr nodrošina iedzīvotājiem vēlamo dzīves kvalitāti.

Apsekojuma ietvaros tika pētītas sekojošas materiālās nenodrošinātības dimensijas:
*ekonomiskā spriedze;
*piespiedu atteikšanās no ilglietošanas preču izmantošanas;
*neapmierinoši mājokļa apstākļi.

Pats būtiskākais materiālās nenodrošinātībasriska faktors ir ekonomiskā spriedze. Ekonomiskā spriedze tiek noteikta ar vairāku EU-SILC anketas jautājumu palīdzību, kuros respondentiem tika lūgts dod novērtējumu attiecībā uz mājsaimniecības spēju segt sekojošas izmaksas:
*ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis katru otro dienu;
*uz sava rēķina katru gadu visiem mājsaimniecības locekļiem vienu nedēļu pavadīt prom no mājām;
*atļauties segt neparedzētus izdevumus Ls 75 apmērā no pašu līdzekļiem viena mēneša laikā;
*finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu;
*spēja segt dažādus komunālos maksājumus un norēķināties par pirkumiem uz kredīta.
Tās mājsaimniecības, kurās vismaz divās atbildēs tika sniegta noliedzoša atbilde, tika uzskatītas par pakļautām ekonomiskai spriedzei. Saskaņā ar EU-SILC 2006. gada datiem Latvijā ekonomiskai spriedzei bija pakļauti 65% mājsaimniecību pilsētās un 72% laukos.

Lai raksturotu piespiedu atteikšanos no ilglietošanas preču izmantošanas, EU-SILC apsekojumā tika uzdoti jautājumi par mājsaimniecību spēju lietot tādas ilglietošanas un sadzīves preces, kā telefons, televizors, veļas mazgājamā mašīna un vieglais auto. Trūcīgo mājsaimniecību īpatsvars, kuras naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties vienu no šādām ilglietošanas precēm savā mājsaimniecībā, bija 62% pilsētās un 63% laukos, bet, izslēdzot no šī saraksta vieglo auto – attiecīgi 35% un 33%. Šī paša iemesla dēļ nevarēja atļauties telefonu (ieskaitot mobilo telefonu) 16% trūcīgo mājsaimniecību, krāsu televizoru – 8% šādu mājsaimniecību.

Ievērojami lielākas problēmas mājsaimniecībām rada neapmierinoši mājokļa apstākļi. Minētam riskam Latvijā pakļautas 45% mājsaimniecību. Trūcīgo mājsaimniecību vidū šāds risks ir ievērojami augstāks un sasniedz 60%.
Neapmierinoši mājokļa apstākļu aspekti EU-SILC apsekojumā tika apzināts ar sekojošu jautājumu palīdzību:
* mājoklī ir tekošs jumts; mitras sienas, griesti, grīdas vai mājas pamati; trupe logu rāmjos, durvīs vai grīdās;
*ir pārāk tumšs, maz gaismas;
*mājoklī nav vannas istaba vai duša;
*mājoklī nav tualete ar ūdensklozetu (WC).
Tiek uzskatīts, ka mājsaimniecība ir pakļauta neapmierinošu mājokļa apstākļu riskam, ja tajā parādās kaut viena no augstāk identificētām mājokļa kvalitātes problēmām. Kā liecina EU-SILC apsekojuma dati, laukos dzīvojošiem daudz biežāk ir objektīvs iemesls būt neapmierinātiem ar savu mājokli. Gandrīz trīs ceturtdaļās (74%) laukos dzīvojošo trūcīgo mājsaimniecību tika identificēts viens no iepriekš nosauktajiem neapmierinošu mājokļa apstākļu nosacījumiem (trūcīgās mājsaimniecībās pilsētās – 48%).

* “Kopienas statistikas apsekojums par ienākumiem un dzīves apstākļiem” (EU-SILC).

FOTO: Valdis Dannenbergs.