Lai Laima viņiem ieliek šūpulī prieku, Lai ziemas dāvā visbaltāko sniegu, Lai pelīte atvelk vissaldāko miegu Un paši viņi izstaro gaišumu liegu! Lai veiksme un prieks Viņiem vienmēr iet pēdās, Lai tētis un māmiņa sasilda bēdās! Ja nebūs viņš saīdzis, nebūs drūms, Tad bērnība ziedēs kā rožu krūms.

Tavas dienas piebirušas zilas rasas, Tavas dienas ganāmpulkos kopā lasās. Tavas dienas brūnās vīzēs staigājušas, Tavas dienas puiku grieztās svilpēs klaigājušas.Tavas dienas ieaugušas rudzu ziedos, Saulē sprēgājušas, mērcējušās lietū. Vai tad viegli Tavas dienas zibējušas? Bet labiem cilvēkiem tās labu gribējušas.

"Alleluja, Jēzus ir dzīvs! Ar šo prieka saucienu gribu sirsnīgi sveikt gaišajos un priecīgajos Kristus Augšāmcelšanās svētkos visus mūsu tautiešus Īrijā un mīļajā Dzimtenē, kā arī Anglijā, Kanādā, Amerikā, Austrālijā, Vācijā, Itālijā, Beļģijā, Francijā un visās pasaules malās, kur vien skaudrais liktenis tos ir izkaisījis. Dieva Dēls ir uzvarējis nāvi un grēku, atjaunodams visai cilvēcei zaudētās tiesības priecāties un būt laimīgiem Dieva bērniem.

Neprasi visu koku, Pietiek ar vienu zaru. Neprasi visu sauli, Pietiek ar saules staru. Pieticība nav slikta, Arī tā bagātu dara – Dažreiz, lai paveiktu labu, Nevajag mūžu garu. /Dz.Rinkule-Zemzare/

Dzīvot brīnumā un noturēties Krasta gredzenā, kur vilnis plīst, Iekāpt varavīksnē saulei pretī, Kad caur padebešiem stari līst, Krāsas izšķērdīgi šķiest un sajaukt, Tad pa zilbei kopā salasīt Ar to paļāvību, kādā bērni taujā, Ar to ticību, ko nedrīkst apmānīt.

Nav tāda, ko nevar, Ja ir – tad jāvar! Kaut plaukstām jūra jāizsmeļ, Kaut zemes smagums jāpaceļ. Nav tāda, ko nevar. Ja ir – tad jāvar! /Andrejs Eglītis/

Ikviens no mums, gluži kā bērnībā, cer, ka Jaunais gads būs veiksmīgāks par aizejošo. Portāls baltic-ireland.ie saviem lasītājiem novēl šo cerību piepildīšanos: lai Jaunajā gadā izdodas visi labie darbi, lai aizmirstas vecā gada neveiksmes, lai spēks un veselība turas, lai pilnas kabatas ar eiro, un, pats galvenais, lai mīlestībā labi iet!

Portāls baltic-ireland.ie šajos patiesi baltajos un sniegotajos Ziemassvētkos sveic visus savus lasītājus – gan tos, kuri tic, ka Pestītājs ir dzimis, gan tos, kuriem šie ir īpaši mīļi ģimenes un kopā būšanas svētki, gan arī tos, kuri ir ceļā, lai kaut kad pievienotos vieniem vai otriem.

Ir pēdējais brīdis pirms Ziemsvētkiem - Kristus Piedzimšanas svētkiem. Esam iegājuši 4. Adventa nedēļā. Daudzi no mums ilgojas pēc brīvdienām, svētku pasākumiem un dāvanām. Visi veikalu skatlogi, žurnālu lappuses un bērnu vēstules „Ziemsvētku vecītim” mudina sarūpēt dāvanas saviem mīļajiem. Tirgotājiem ir „treknais mēnesis”. Bet kāpēc tad mēs domājam iepriecināt savus tuviniekus, savus darba kolēģus un pat tos, par kuriem neesam tā īsti atcerējušies pārējā gada laikā? Vai tas ir tikai ieradums?

Ir iedegta trešā svecīte Adventa vainagā. Skatoties uz dzīvo, gaisīgo un reizē tik dziļo uguntiņu, tik daudzreiz pieķeram savu dvēseli iegrimstam pārdomu dziļumos par sevi, tuviniekiem un turpmāk ejamo ceļu. Gluži kā sveces liesmai ir nepieciešamība tiekties uz augšu, tā cilvēka dvēselei ir nepieciešamība tiekties uz savu Radītāju. Lai kā kādreiz cilvēks apšaubītu Dieva kā Personas esamību, mūsu dvēselei ir tieksme meklēt savas esības Avotu, uzdevumu un mājas.