Viss sākās pavisam vienkārši. Ilze (vārds mainīts) ar vīru un bērniem, no kuriem jaunākajam dēliņam nebija pat gadiņš, dzīvoja Latvijā, vienā no rajonu centriem. Vīrs strādāja, viņa pati bija bērna kopšanas atvaļinājumā un saņēma ”māmiņalgu”. Dzīvot varēja, pietika visam. Līdz brīdim, kad vīrs pazaudēja darbu. Sāka uzkrāties parādi, nācās meklēt izeju. Un, protams, ņemot vērā situāciju valstī, ģimenīte lūkojās pāri robežām un vienojās, ka uz ārzemēm brauks tas no vecākiem, kuram pirmajam radīsies šāda iespēja.