Netiekot galā ar pieaugošajiem ikmēneša maksājumiem un citiem tēriņiem, katrs piektais jeb 21% Latvijas iedzīvotāju apsvērtu iespēju doties peļņā uz ārzemēm, liecina alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēja "VIASMS.lv" aptaujas dati*. Visbiežāk darbu ārzemēs kā risinājumu finansiālās situācijas stabilizēšanai redz vīrieši vecumā no 18 - 29 gadiem no Rīgas un Kurzemes reģiona.

Lai noskaidrotu atgriešanās apstākļus un nosacījumus dažādos Latvijas reģionos, Latvijas Universitātes (LU) pētnieki veic pētījumu. Dzīves un darba iespējas reģionos ir viens no svarīgiem faktoriem, kas nosaka, vai no Latvijas aizbraukušie atgriezīsies, kā arī kur tie izvēlēsies dzīvot pēc atgriešanās.

Eiropas Latviešu apvienība (ELA) aicina tautiešus ārvalstīs piedalīties aptaujā par diasporas pieredzi 14.Saeimas vēlēšanās. Aptaujas mērķis ir noskaidrot galvenos šķeršļus zemajai diasporas līdzdalībai iepriekšējās vēlēšanās un izstrādāt uz datiem balstītus priekšlikumus, lai nākotnē uzlabotu vēlēšanu procesa organizāciju ārvalstīs.

Pieaugot starptautiskajai politiskajai spriedzei, augot energoresursu cenām un izejvielu piegādes problēmām, nelielas valstis kā Latvija saskaras ar arvien lielākiem izaicinājumiem. Šādos apstākļos būtisku pienesumu var sniegt augsta līmeņa profesionāli un uzņēmēji ar ārvalstu pieredzi – palīdzot saskatīt jaunas iespējas, radīt inovatīvas idejas, veidot stratēģiskus sadarbības tīklus un atbalstīt pārrobežu tirdzniecību, veicināt zināšanu pārnesi un investīciju piesaisti, kā arī atbalstot ar savu pieredzi un zināšanām jaunus, perspektīvus uzņēmumus savā izcelsmes valstī.

Eiropas Komisijas jaunākajā ziņojumā teikts, ka gandrīz divas trešdaļas pieaugušo Īrijā apgalvo, ka korupcija skar viņus personīgi ikdienas dzīvē, un tā joprojām valstī ir plaši izplatīta, ziņo Irish Mirror. Eirobarometra aptauja arī atklāj, ka uzskatu, ka korupcija ir nepieņemama, Īrijas iedzīvotāji pauž daudz biežāk nekā cilvēki citās Eiropas valstīs.

Aizsardzības ministrija (AM) informē, ka sākts darbs pie Valsts aizsardzības dienesta pakāpeniskas ieviešanas Latvijā, kas paredz piecu gadu laikā izveidot sistēmu, kurā visi 18 līdz 27 gadus veci Latvijas pilsoņi-vīrieši, bet sievietes šajā pašā vecuma grupā brīvprātīgi varēs izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: Valsts aizsardzības dienestu, Zemessardzi, vada komandiera kursu augstskolā vai alternatīvo - Iekšlietu ministrijas, Veselības, Labklājības ministrijas – dienestu.

Šā gada 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) un Centrālās vēlēšanu komisija (CVK) jau tagad liek uzsvaru uz balsošanu pa pastu no ārvalstīm, kas būs pieejama tautiešiem. Viena no iespējām, lai pieteiktos balsošanai pa pastu, ir iesnieguma parakstīšana elektroniski. Ar šo aptauju vēlamies noskaidrot, vai Latvijas pilsoņiem Īrijā ir ID karte un vēl svarīgāk – vai ir karšu lasītājs, kas ļauj izmantot ID kartes iespējas datorā.

Par ko, par ko, bet par piedzīvotā trūkumu paaudze, kuras pieaugušā cilvēka mūžs sakrīt ar 21. gadsimtu, nevar sūdzēties. Esam pārdzīvojuši 2008. gada finanšu krīzi, un tagad, vēl īsti neattapušies no Covid-19 sekām, jau esam ierauti notikumos, kas notiek pie Eiropas Savienības austrumu robežas. Kāda ir mūsu attieksme pret karu Ukrainā?

Lai arī pandēmija nolika uz pauzes visu, kas saistīts ar pulcēšanos, pamazām, dažreiz atrodot pat ļoti radošus risinājumus, ir atsākusies latviešu sabiedriskā dzīve – notiek koru, deju kopu un teātra mēģinājumi, nodarbības skoliņās, vidusskolas vecuma jauniešu nometnes, sporta pasākumi, dievkalpojumi, pasākumi, akcijas, ziedojumu vākšanas u.tml.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nu jau kuro gadu konkursa kārtībā piešķir finansējumu satura veidošanai par diasporas un remigrācijas tematiku. NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete ir norādījusi, ka “ir ļoti svarīgi, lai mūsu pilsoņi un Latvijas piederīgie, kuri dzīvo citās valstīs, varētu uzturēt un saglabāt pēc iespējas ciešāku saikni ar Latviju, mūsu kultūru un mediju telpu, kā arī stiprināt latviešu valodu”.