Saskaņā ar jaunāko publiskoto Eurostat pētījumu, gandrīz katrs astotais Īrijas iedzīvotājs ir ieradies valstī no ārzemēm, raksta The Irish Times. Eiropas statistikas aģentūra ziņo, ka Īrijas iedzīvotāju vidū ir sestais augstākais ārvalstu pilsoņu īpatsvars - 11,8%.

Katrs astotais Īrijas vidusskolnieks ir dzimis ārzemēs, atsaucoties uz Izglītības un prasmju departamenta datiem, vēstī The Irish Times. 2014./2015. mācību gadā otrā līmeņa skolās mācījās nepilni 45000 ārvalstīs dzimuši studenti, no kuriem lielākajai daļai (22,5%) dzimtene ir Apvienotā Karaliste. Tālāk seko Polijā (14,6%), Lietuvā (5,7%), ASV (5,5%) un Nigērijā (5,2%), Spānijā (4,9%), Filipīnās (3,8%), Rumānijā (3,2%) un Latvijā (3%) dzimušie.

Community Productions sācis darbu pie jaunas un aizraujošas televīzijas daudzsēriju dokumentālās filmas "We Love Dublin", kas šā gada beigās būs skatāma Dublin Community Television (DCTV), kā arī izplatīta internetā, portālam baltic-ireland.ie pavēstīja Īrijas Tieslietu departamenta Migrantu integrācijas veicināšanas biroja pārstāve Anne Bevan.

Saskaņā ar Centrālā statistikas biroja (CSO) publiskotajiem datiem, 2013.gada laikā strādājošo Īrijas iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 3,3% jeb 61000 cilvēku. Salīdzinoši, 2012.gadā šis pieaugums bija tikai 0,1%. Skaitļi arī liecina, ka gandrīz ceturto daļu pagājušajā gadā valsts ekonomikā radīto jauno darba vietu aizpildīja ārvalstu pilsoņi.

Saskaņā ar Centrālā statistikas biroja (CSO) datiem, tikai nedaudz vairāk nekā viena ceturtdaļa ārzemnieku, kam 2006.gadā Īrijā tika piešķirts PPS numurs (personas sabiedrisko pakalpojumu numurs), 2011.gadā joprojām strādāja valstī. No 2006.gadā reģistrētajiem 204 tūkstošiem ārvalstnieku, pagājušajā gadā Īrijā strādāja tikai 27%.

Otrdien, 26. jūlijā, Latvijas Ministru kabinets (MK) izdevis MK noteikumus „Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 553 „Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem”” (Grozījumi), dara zināmu Iekšlietu ministrijas Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļa.

Pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes publiskotajiem datiem, tiek uzskatīts, ka no miljona ārvalstu pilsoņu, kas oficiāli strādāja Īrijas Republikā laikā no 2004. līdz 2009.gadam, divas trešdaļas no Īrijas ir izceļojuši līdz 2010.gada sākumam. CSO konstatē, ka šī perioda beigās aktīvi bija tikai nedaudz vairāk nekā trešdaļa iebraukušo.

Ārvalstu pilsoņiem piešķirto Personal Public Service (PPS) numuru skaits pagājušajā gadā krasi samazinājās līdz 154834, informē Īrijas Centrālais statistikas birojs (CSO). Tas ir par 28% mazāk nekā 2007.gadā, kad PPS numurus saņēma 215265 ārzemnieki, bet vislielākais skaits bija 2006.gadā – 226807. CSO dati liecina, ka mazāk kā puse no tiem, kas ieradās Īrijā 2008.gadā, šajā gadā arī sāka strādāt – tas ir daudz zemāks rādītājs nekā iepriekšējos gados.

Pēc Īrijas Imigrantu Padomes (The Immigrant Council of Ireland - ICI) ziņām, sakarā ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, attieksme pret ārzemniekiem pasliktinās. Padomes rīcībā esošā informācija liecina, ka vietējie iedzīvotāji arvien biežāk vaino ārzemniekus bezdarba pieaugumā un sociālā budžeta tērēšanā.

Pēc pagājušajā mēnesī notikušajām pašvaldību vēlēšanām Īrijas tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā nonācis jau otrs gadījums, kurā atklāts, ka vēlēšanās ir piedalījušies ārzemnieki, kuri nedzīvo norādītajās adresēs. Kā zināms, Īrijā nav jādeklarē sava dzīvesvieta, pārsvarā gadījumos viss notiek uz savstarpējas uzticēšanās pamatiem. Arī iedzīvotāju pieteikšanās vēlētāju reģistrā notiek vienkārši Gardas iecirknī paziņojot savu vārdu, uzvārdu un adresi.