Šī gada maijā ar plašu koncerttūri Īrijā atkal viesosies Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” diriģenta Māra Sirmā vadībā, liecina mūsu kalendārs. Ir pagājuši tieši 20 gadi kopš viņu pirmā Zaļās Salas apciemojuma 2004. gada maijā. Toreiz "Latvija" kā mūsu valsts reprezentācijas koris piedalījās Eiropas Savienības paplašināšanās svinībās un kultūras programmā “Day of welcomes”, kas tika rīkota par godu jauno dalībvalstu, tostarp, Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā.

Elīna Dimante ar dēliem Ernestu un Oliveru un savu dzīvesbiedru Pēteri Kļaviņu vasarā atzīmēs pirmo gadu, kopš viņi aizbrauca no Īrijas un dzīvo Latvijā. Vārdu “atgriešanās” gan var attiecināt tikai uz Elīnu, jo viņa vienīgā no ģimenes ir dzimusi un un daļu savas dzīves pavadījusi Latvijā. Puikas ir dzimuši Īrijā un dzīvesvietas maiņu pieredzēja pirmo reizi savā dzīvē, bet Pēteris ir dzimis Austrālijā un dzīvojis vairākās valstīs.

Šī gada 16. septembrī Rīgas plānošanas reģions rīko ikgadējo remigrācijai veltīto domnīcu “Remigrantu darba iespējas Rīgā un reģionā”, kurā remigranti kopā ar vairāk nekā 10 potenciālajiem darba devējiem diskutēs par darba iespējām Rīgā un Pierīgā, kā arī brīvajām vakancēm, vēstī Rīgas Plānošanas reģions. Katru gadu reģionā no ārvalstīm atgriežas vairāk nekā 100 ģimeņu – neskatoties uz pandēmiju un militāro intervenci Ukrainā un tās ietekmi, nemazinās un pat pieaug aizbraukušo iedzīvotāju interese par atgriešanos Latvijā – viens no galvenajiem atgriešanās faktoriem darba iespējas.

Galvenie iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas doties prom no Latvijas, ir finansiāli apsvērumi, šaubas par izredzēm gūt panākumus vai citas iespējas Latvijā, raksta Zemgales Plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Anete Spalviņa. Lielākā daļa bieži vien vēlas saņemt augstākus ienākumus un uzskata, ka sevi Latvijā nespēj piepildīt. Atgriežoties vislielākie izaicinājumi ir šaubas un nezināšana par to, kā būtu pareizi jārīkojas un kādi dokumenti jānokārto.

Iveta Ozola Cīrule, kura pirms vairākiem gadiem kopā ar vīru Gustavu un dēlu Tomu kādu laiku dzīvoja Īrijā, bet pēc tam Vācijā, pēc atgriešanās Latvijā ir pabeigusi maģistratūras studijas Latvijas Universitātē klīniskajā psiholoģijā. Viņas izstrādātā maģistra darba tēma ir “Remigrantu atgriešanās šoka, tā pārvarēšanas stilu un atkārtotas psiholoģiskās pielāgošanās sakarības pieaugušajiem pēc atgriešanās Latvijā”. Medijos ir atrodami daudzi pozitīvi atgriešanās stāsti, bet Iveta teic, ka tie neatspoguļo realitāti.

Kintija atgriezās Latvijā pirms 2 gadiem ar diviem maziem bērniem pēc 11 Īrijā pavadītiem gadiem. Bez īpašas iepriekšējas sagatavošanās, nezinot, kāda būs viņu nākotne. Šodien viņa gaiši smaida un saka, ka viss ir labi un ka nedosies prom no Latvijas vairs nekad, tomēr atzīst, ka pirmais pusgads pēc atgriešanās Latvijā ir bijis emocionāli ļoti smags.

Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) EURES konsultanti ir sagatavojuši ieteikumu rakstu "Divpadsmit soļi, kas jāzina, atgriežoties Latvijā", portālam baltic-ireland.ie pavēstīja (NVA) Sabiedrisko attiecību nodaļa. Ja rodas papildus jautājumi, ik piektdienu, izņemot svētku dienas, no plkst. 13.00 līdz 15.00 (pēc Latvijas laika) ir iespēja uzdot jautājumus EURES čatā.

Daļa no Īrijā dzīvojošajiem latviešiem ik pa laikam aizdomājas par atgriešanos Latvijā jeb "kā būtu, ja būtu...". Vītolu ģimene (attēlā), kura agrāk dzīvoja Limerikas pusē, ne tikai domāja par tādu iespēju, bet to tiešām realizēja, un, kā paši saka: "neviens no mums nenožēlo, ka atgriezāmies Latvijā". Kāda tad Kristīnei, Raitim un viņu četriem bērniem bija šī atgriešanās?

Tuvāko piecu gadu laikā tikai līdz 35% ārzemēs dzīvojošo plāno atgriezties Latvijā, liecina Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais ziņojums par rīcību, lai veicinātu ekonomiskās krīzes laikā darba meklējumos izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos. Kaut arī vairāki ekonomiskie rādītāji liecina par Latvijas ekonomikas pakāpenisku atveseļošanos, katru gadu turpina pieaugt no Latvijas izbraukušo skaits.

Viena no LR Labklājības ministrijas izvirzītajām prioritātēm 2008. gadam nodarbinātības jomā ir - sekmēt darba nolūkos no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju atgriešanos Latvijā. Savos nākamā gada stratēģiskajos plānos Latvijas Labklājības ministrija iekļāvusi jaunu atbalstāmo kategoriju jeb mērķa grupu: bezdarbnieki reemigranti.