Pieaugot gadījumu skaitam, kad Latvijas valstspiederīgo ģimenēm par bērnu tiesību pārkāpumiem Lielbritānijā, Īrijā, Norvēģijā vai Vācijā tiek pārtrauktas aizgādības tiesības un bērnam tiek atrastas jaunas mājas, Latvijas tiesībsargs ir apkopojis no Latvijas Ārlietu ministrijas un attiecīgo valstu vēstniecībām saņemto informāciju un sagatavojis viegli uztveramu un praktisku informatīvo materiālu, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja Evita Berķe.

Otrdien, 17. maijā, Latvijas Ministru kabinets (MK) pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts atbalsta nodrošināšanu juridiskās palīdzības saņemšanai tiesisko problēmu risināšanai, kas saistītas ar bērnu aprūpes tiesībām Latvijas Republikas valstspiederīgo bērnu vecākiem ārvalstīs.

Pēdējo piecu gadu laikā Lielbritānijā no latviešu ģimenēm adopcijai nodoti pieci bērni, žurnālistus informēja Tieslietu ministrijas (TM) Bērnu lietu sadarbības nodaļas vadītājs Agris Skudra. Pērn tika reģistrētas 30 lietas, kurās latviešu bērni tika izņemti no ģimenēm Lielbritānijā, bet 2014.gadā šādi gadījumi bijuši 20. Savukārt šogad reģistrēti jau astoņi šādi gadījumi.

No Latvijas valstspiederīgo ģimenēm Lielbritānijā šogad izņemti 11 bērni, aģentūra BNS uzzināja Tieslietu ministrijā (TM), kas nesen uzsākusi izglītojošus pasākumus vecākiem par tiesību normām dažādās valstīs, kur ir lielākās latviešu kopienas, un plāno sniegt arī juridisku palīdzību. Pēc TM rīcībā esošās informācijas iemesli bērna šķiršanai no ģimenes bijusi vardarbība ģimenē, alkohola un narkotiku atkarība ģimenē, kā arī nepilngadīgā pamešana novārtā.

Latvijas Tieslietu ministrija (TM) publicējusi vadlīnijas bērnu aprūpes nodrošināšanai Lielbritānijā, reaģējot uz gadījumiem, kad vietējie dienesti šķīruši bērnus no Latvijas valstspiederīgo ģimenēm dažādu pārkāpumu dēļ, aģentūra BNS uzzināja ministrijā. Ar vadlīniju tekstu un infografiku var iepazīties Tieslietu ministrijas mājaslapā.

Piektdien, 19. februārī, Saeimas namā Baltijas Asamblejas (BA) Labklājības komitejas sanāksmē parlamentārieši no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas diskutēs par demogrāfisko situāciju reģionā un bērnu tiesību aizsardzību ārvalstīs, dara zināmu Saeimas Preses dienests.

Vakar, 28. janvārī, Latvijas Saeima pieņēma deklarāciju par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo aizsardzību ārvalstīs. Deklarācijas sastādīšanā un tapšanā piedalījās Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko ("Saskaņa"), kura ar savu nostāju šajā jautājumā iepazīstina arī portāla baltic-ireland.ie lasītājus:

Saeima ceturtdien, 28.janvārī, pieņēma deklarāciju par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo aizsardzību ārvalstīs, vēstī Saeimas Preses dienests. Deklarācija aicina ārvalstu kompetentās institūcijas respektēt Latvijas valsts pienākumu aizsargāt savas valsts valstspiederīgo tiesības ārzemēs un bez kavēšanās informēt Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību par ikvienu gadījumu, kad bērna interesēs būtu aizbildņa iecelšana.

Saeimas komisijas alternatīvajā projektā par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo aizsardzību ārvalstīs nebūs minēta Lielbritānija, šādu priekšlikumu trešdien atbalstīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Komisija nolēma gatavot alternatīvu projektu, taču trešdien visus priekšlikumus vēl neizskatīja. Lielas diskusijas bija arī par to, kam uzticēt deklarācijā minētos uzdevumus ieviest dzīvē.

2015. gadā Latvijas vēstniecības Īrijā Konsulārā nodaļa ne tikai aktīvi turpināja sniegt konsulāros pakalpojumus, īpaši - bezmaksas pakalpojumus, bet arī koordinēja Eiropas Savienības (ES) valstu vēstniecību konsulāro sadarbību Dublinā Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā pirmajā pusgadā. Īpaša uzmanība 2015. gadā vēstniecībā tika pievērsta bērniem ārpusģimenes aprūpē Īrijā.