2020. gada 31. decembrī stājās spēkā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rosinātie grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”, kas paredz iespēju par CVK reģistrētām iniciatīvām klātienē parakstīties arī ārvalstīs – Latvijas Republikas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās pie konsulārās amatpersonas, kura ir tiesīga veikt notariālās funkcijas.

Saeima ceturtdien, 17.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus pašvaldību vēlēšanu likumā, un līdz ar to vēlētājiem ārvalstīs būs nodrošināta iespēja piedalīties pašvaldību vēlēšanās, balsojot pa pastu, vēstī Saeimas Preses dienests. Likums grozīts, lai veicinātu balsstiesīgo Latvijas pilsoņu dalību pašvaldību vēlēšanās, atbalstītu diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību un pašvaldību norisēs iesaistītu pēc iespējas vairāk diasporas pārstāvju, tādējādi saglabājot saikni ar Latviju un latvisko identitāti.

No šodienas līdz 15. augustam vēlētāji, kuriem ir balsstiesības Rīgas domes vēlēšanās, varēs mainīt savu vēlēšanu iecirkni vai reģistrēties balsošanai Rīgas domas vēlēšanās, ja vēlētājam Rīgā pieder nekustamais īpašums. Rīgas domes vēlēšanās, kas notiks šā gada 29. augustā, vēlētājiem būs iespēja balsot 156 vēlēšanu iecirkņos Rīgā.

Otrdien, 24.martā, Ministru kabinets apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, lai nodrošinātu iespēju vēlētājiem ārvalstīs piedalīties republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās, balsojot pa pastu. Likumprojekta mērķis ir veicināt balsstiesīgo Latvijas pilsoņu dalību pašvaldību vēlēšanās, atbalstīt diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību un iesaistīt pēc iespējas vairāk diasporas pārstāvju pašvaldību norisēs.

Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā provizoriskā informācija no visām parakstu vākšanas vietām Latvijā un ārvalstīs liecina, ka parakstu vākšanā no 16. janvāra līdz 14. februārim piedalījušies 0,4% vēlētāju, kas ir aptuveni 4% no tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamā parakstītāju skaita, liecina CVK apkopotā informācija.

No 16. janvāra līdz 11. februārim parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētajiem likumiem “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un “Grozījums likumā “Par pašvaldībām” piedalījušies 0,29% balstiesīgo vēlētāju, kas ir aptuveni 2,9% no tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamā parakstītāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.

No 16. janvāra līdz 4. februārim parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētajiem likumiem “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un “Grozījums likumā “Par pašvaldībām” piedalījušies 0,23% vēlētāju, kas ir aptuveni 2,3% no tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamā parakstītāju skaita.

No 16. janvāra līdz 28. janvārim parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētajiem likumiem “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un “Grozījums likumā “Par pašvaldībām” savākts aptuveni 1,6 % no tautas nobalsošanas ierosināšanai noteiktā parakstu skaita, liecina CVK apkopotā informācija.

No 16. janvāra līdz 21.janvārim parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētajiem likumiem “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un “Grozījums likumā “Par pašvaldībām” piedalījušies vairāk nekā tūkstotis vēlētāju, kas veido nepilnu procentu no tautas nobalsošanas ierosināšanai noteiktā parakstu skaita, informē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

Atbildes sagatavoja Centrālā vēlēšanu komisija (CVK). Par ko notiks parakstu vākšana? Parakstu vākšana notiks par tautas nobalsošanas ierosināšanu, lai atceltu 2019. gada 19. decembrī Saeimā pieņemtos likumus “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” un “Grozījums likumā "Par pašvaldībām””.