Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2008. gada oktobrī, salīdzinot ar 2008. gada septembri, palielinājās par 1,2%. Precēm tas pieauga par 1,6%, bet pakalpojumiem – par 0,2%. 2007.gada oktobrī, salīdzinot ar 2007.gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,2%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām oktobrī bija cenu kāpumam siltumenerģijai un dabasgāzei, sezonas cenu kāpumam dārzeņiem, kā arī cenu kritumam degvielai.

Interesting European Weather Facts and Extremes publicētie dati par Eiropas pilsētu raksturīgākajiem laika apstākļiem ir diezgan pārsteidzoši un lauž ne vienu vien mītu. Piemēram, mums dzīvojot Īrijā, bieži vien šķiet, ka šeit pārāk daudz līst un bez lietussarga iziet no mājām nav prātīgi. Taču dati liecina, ka Dublina nebūt nav tā vieta Eiropā, kur līst ļoti daudz. Ja domājat, ka šajā ziņā visus pārspēj Lielbritānija, arī tad kļūdāties. Fakti ir šādi (iekavās norādīts lietaino dienu skaits gadā):

Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2008. gada septembrī, salīdzinot ar 2008. gada augustu, palielinājās par 1,1%. Precēm tas pieauga par 0,9%, bet pakalpojumiem – par 1,7%. 2007. gada septembrī, salīdzinot ar 2007.gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,9%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām septembrī bija cenu kāpumam apaviem un apģērbam, izglītības un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam degvielai.

Pēdējie Īrijas Central Statistics Office (CSO) skaitļi liecina, ka to cilvēku skaits, kas reģistrēti Live Register (bezdarba pabalsti) šajā gadā līdz septembrim palielinājies gandrīz par 50%. Gada laikā līdz šī gada septembrim Live Register ierakstu skaits palielinājies par 79565 (+49,5%), salīdzinoši augustā gada pieaugums bija 42,0%. No gada laikā reģistrētajiem cilvēkiem 58040 bija vīrieši, bet 21525 – sievietes. Dati liecina, ka mēneša laikā no augusta līdz septembrim reģistrēto skaits samazinājies par mazliet vairāk nekā 7000 sasniedzot kopā 240217 cilvēkus, bet tas skaidrojams ar faktu, ka vasarā strādājušie studenti atgriežas koledžās.

Jūs taču atceraties šo, kādreiz tik populāro, dziesmiņas piedziedājumu? Grūti pateikt, cik šobrīd ir aktuāli “vairosimies Latvijai!”, bet statistika rāda, ka Īrijā ar dzimstību viss ir OK! Pēc Latvijas Republikas vēstniecības Īrijā datiem, 2008. gada pirmajos deviņos mēnešos 364 bērniem ir piešķirts Latvijas Republikas personas kods. Jāpiebilst, ka šis skaitlis precīzi neatspoguļo Īrijā latviešu ģimenēs dzimušo bērnu skaitu, jo var gadīties, ka bērns ir piedzimis 2007. gadā, bet personas kods tiek pieprasīts tikai šogad. Kā arī bieži vien vecāki izvēlas saviem bērniem kārtot Īrijas nevis Latvijas pilsonību.

Inflācijas gada pieauguma tempi Īrijā ir nedaudz samazinājušies, liecina CSO dati. Jūlijā inflācija bija 4,4%, bet pagājušajā mēnesī – 4,3%. Pēdējie CSO dati apliecina, ka galvenais faktors, kura ietekmē ir kritusies inflācija, ir degvielas cenas samazināšanās. Šī noteikti ir laba ziņa sociālajiem partneriem, kuri cenšas šonedēļ noslēgt vienošanos par darba samaksu. Tomēr ir skaidrs, ka inflācijas samazinājums ir niecīgs un cenu pieauguma temps ir tāds pats kā iepriekšējā gada augustā.

Rūpniecības produkcijas ražošana šī gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, ņemot vērā sezonālās svārstības, eirozonas 15 valstīs ir palikusi nemainīga, bet 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs pieaugusi par 0,1%, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati. Salīdzinoši maijā bija vērojams kritums attiecīgi par 1,8% un par 1,3%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, ražošana ir samazinājusies 15 eirozonas valstīs - par 0.5 % , 27 ES dalībvalstīs – par 0.3 %.

Pēc European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions pētījumu datiem Latvijā strādājošiem ir visgarākā darba nedēļa - 42,1 h, kas ir augstākais rādītājs Eiropā. Visīsākā darba nedēļa ir Francijā - 37,6 h. Īrijā attiecīgi vidējais darba nedēļas ilgums ir 38,5 h. European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions pētījums iekļauj sevī tādus rādītājus kā nostrādātās virsstundas un darba kavēšana, kas parsti netiek iekļauts pētījumos. Tāpat šie dati iekļauj arī neapmaksātās virsstundas.