Vakar, 9. decembrī, norisinājās šī gada noslēdzošā Diasporas konsultatīvās padomes (DKP) sēde, ko atklāja un vadīja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece un DKP priekšsēdētāja Elita Gavele. Padomes sēdē klātienē piedalījās parlamentārā sekretāre Gunda Reire, uzsverot, ka Diasporas likums, Diasporas konsultatīvā padome un ”Plāns darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam” dod skaidru signālu, ka Latvijas valstij rūp diaspora, kā arī tas iezīmē sasniedzamos mērķus un uzdevumus, lai veicinātu sadarbību dažādās jomās.

Šā gada 23. septembrī plkst. 14.00 pēc Latvijas laika notiks kārtējā Diasporas konsultatīvās padomes (DKP) sēde. Sēdes darba kārtībā iekļauts šobrīd tik aktuālais Valsts aizsardzības dienesta (VAD) izveides Latvijā jautājums, tādēļ piedalīties sēdē un uzrunāt gan sēdes dalībniekus, gan klausītājus aicināts Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece.

Vakar, 10. jūnijā ,norisinājās šī gada otrā Diasporas konsultatīvās padomes (DKP) sēde, kuru atklāja Ārlietu ministrijas (ĀM) speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele. Sēdē tika sniegts pārskats par “Plāna darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam” izpildi 2021. gadā, 2022. gadā plānotajiem tiesību aktu projektiem, kas attiecināmi uz diasporu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras aktualitātēm, kā arī Diasporas mediju darba grupas paveikto un iecerēto.

Ārlietu ministrija (ĀM) izsludina pieteikšanos uz divām nepastāvīgo pārstāvju vietām Diasporas konsultatīvajā padomē (DKP) saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 194 “Diasporas konsultatīvās padomes nolikums”. Pamatkritērijs dalībai – biedrībai, nodibinājumam vai diasporas organizācijai vismaz divus gadus jādarbojas jomā, kas ir saistīta ar kādu no Diasporas likuma mērķiem.

Vakar, 10. decembrī, norisinājās šī gada ceturtā Diasporas konsultatīvās padomes (DKP) sēde, kuras laikā tika sniegts pārskats par 2021. gadā paveikto, informēts par diasporas aktualitātēm un apstiprinātas diasporas politikas prioritātes 2022. gadam, teikts Ārlietu ministrijas (ĀM) paziņojumā.

Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Ārlietu ministrija (ĀM) izsludina pieteikšanos uz divām rotējošo locekļu vietām Diasporas konsultatīvās padomes sastāvā. Pamatkritērijs dalībai padomē ir: - biedrība, nodibinājums vai diasporas organizācija vismaz divus gadus darbojas jomā, kas ir saistīta ar kādu no Diasporas likuma mērķiem.

Ārlietu ministrijā (ĀM) notikušo pirmo Diasporas konsultatīvās padomes sēdi, kuru vadīja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Aivars Groza, atklāja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, ziņo ĀM Komunikācijas grupa. Viņa izteica gandarījumu par padomes darba uzsākšanu, kā arī pauda pārliecību, ka tā būs laba platforma valsts un nevalstisko organizāciju sadarbībai diasporas politikas jomā.

Topošo Diasporas konsultatīvo padomi ir jāvada politiski neitrālai personai, šādu nostāju sarunā ar aģentūru LETA pauda Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte. Saulīte vērtēja, ka apsveicams ir plāns padomes sastāvā iekļaut divas Saeimas komisijas - Ārlietu komisiju un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju. Tomēr vienlaikus Saulīte uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, lai topošā institūcija būtu politiski neitrāla.

Koordinētas un saskaņotas diasporas politikas izstrādei un īstenošana plānots veidot Diasporas konsultatīvo padomi, paredz valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ārlietu ministrijas (ĀM) noteikumu projekts. Lai visas diasporas politikā iesaistītās institūcijas darbotos koordinēti, ĀM ir noteikta kā atbildīgā iestāde vienotas diasporas politikas izstrādē un tās koordinēšanas īstenošanā.