Latvijas dubultpilsonību varētu iegūt pat divreiz vairāk cilvēku nekā sākotnēji prognozēts, otrdien intervijā Latvijas Radio raidījumam "Labrīt!" sacīja Pilsonības un migrācijas pārvaldes (PMLP) dienesta priekšnieka vietnieks Jānis Cickovskis. Viņš stāstīja, ka pašlaik, pēc Pasaules brīvo latviešu apvienības datiem, Latvijas pilsonību vēlētos iegūt apmēram 20 tūkstoši cilvēku. "Tomēr ir dzirdēts, ka šis skaitlis varētu būt divas reizes lielāks," viņš sacīja.

Grozījumi Pilsonības likumā, kas pieļauj dubultpilsonības iespēju, stāsies spēkā šā gada 1.oktobrī. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) jau šobrīd aicina Latvijas pilsoņus, kuri ieguvuši citas valsts pilsonību, par to paziņot PMLP teritoriālajā nodaļā vai tuvākajā Latvijas diplomātiskajā pārstāvniecībā, portālam baltic-ireland.ie pavēstīja PMLP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laura Laiva.

Dubultpilsoņiem būs ierobežojumi ieņemt noteiktu amatus, intervijā aģentūrai BNS atklāj ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija). "Ministru Kabineta noteikumi noteiks ierobežojumus dubultpilsoņiem attiecībā uz noteiktu amatu ieņemšanu. It īpaši amatiem, kas skar darbu ar valsts noslēpumu. Te vēl ir gaidāms nopietns diskusiju loks un arī šis jautājums līdz 1.oktobrim vēl būs jāatrisina," norādīja ministrs.

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) līdz ar dubultpilsonības iespējas rašanos paredz lielu darba daudzuma pieaugumu, aģentūru BNS informēja ministrija. Pilsonības likuma grozījumi ceturtdien ir izsludināti, bet spēkā stājas 1. oktobrī. Grozījumi tostarp paredz dubultpilsonības iespēju ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm un arī NATO dalībvalstīm.

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) prognozē, ka dubultpilsonībai varētu pieteikties apmēram 20 tūkstoši cilvēku, noskaidroja aģentūra BNS. Pilsonības likuma grozījumi izsludināti ceturtdien, bet spēkā tie stāsies 1.oktobrī. Līdz tam vēl jāpieņem Ministru kabineta noteikumi. ĀM pašlaik ir apkopojusi un turpina izvērtēt iespējamo personu skaitu, kas vēlētos iegūt vai reģistrēt Latvijas pilsonību.

Ceturtdien, 23. maijā, Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš izsludinājis Saeimā pieņemtos grozījumus Pilsonības likumā, kas paredz dubultpilsonības iespējamību Latvijā, atvieglojumus nepilsoņu un bezvalstnieku bērnu atzīšanai par Latvijas pilsoņiem un izmaiņas naturalizācijas procesā, dara zināmu Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).

Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) vēlas vērst uzmanību, ka jau šobrīd saskaņā ar spēkā esošajām Pilsonības likuma normām, izvērtējot bērna piederību Latvijas pilsoņu kopumam, citas valsts pilsonības esamība vai neesamība netiek vērtēta kā kritērijs, vēstī PMLP Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš Pilsonības likuma grozījumus izsludinās 20. maijā, neskatoties uz lūgumiem to nedarīt, kas pamatoti ar diskrimināciju attiecībā pret tām personām, kas ir citu valstu pilsoņi, ar kurām dubultpilsonība nebūs pieļauta. Prezidenta preses dienestā aģentūru BNS informēja, ka Bērziņš nolēmis likumu izsludināt, tomēr aicinās Saeimu arī turpmāk veltīt uzmanību dubultpilsonības pieļaušanas jautājumiem, ja tiek apzināts, ka arī attiecībā uz citu personu grupām ir jāattiecina Pilsonības likuma regulējums par dubultpilsonību.

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš saņēmis divas vēstules, kurās lūgts neizsludināt Pilsonības likuma grozījumus, – no "Saskaņas centra" (SC) un Izraēlas pilsoņu iniciatīvas grupas, aģentūru BNS informēja Valsts prezidenta kancelejas preses dienesta pārstāvis Mārtiņš Drēģeris. Prezidents lūgts nodot likumprojektu parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijas Saeima ceturtdien, 9. maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pilsonības likumā, kas atzīst dubulto pilsonību, nosaka pilsonības piešķiršanu valstī dzimušu nepilsoņu bērniem un Latvijas pilsoņu bērniem, kuri dzimuši ārvalstīs, kā arī paredz izmaiņas naturalizācijas kārtībā, vēstī Saeimas Preses dienests.