Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, 2. maijā, noslēdza darbu pie Pilsonības likuma grozījumu trešā lasījuma redakcijas un nolēma virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā 9. maijā, informē Saeimas Preses dienests. Pilsonības likuma grozījumi izstrādāti īpaši šim nolūkam izveidotā Juridiskās komisijas apakškomisijā.

No Latvijas pilsonības pēdējo divu gadu laikā vēlējušies atteikties ap 300 cilvēku, pirmdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" teica Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) direktors Vilnis Jēkabsons. Jēkabsons norādīja, ka galvenie argumenti, lai atteiktos no Latvijas pilsonības ir citas valsts pilsonības iegūšana.

Saeimas Juridiskā komisija jau izskatījusi lielu daļu Pilsonības likuma grozījumu trešajam lasījumam iesniegto priekšlikumu, bet līdz komisijas balsojumam par likumprojektu kopumā vēl būs jāpagaida, aģentūru BNS informēja komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne ("Vienotība"). Komisija trešdien turpināja skatīt Pilsonības likuma grozījumus pirms trešā galīgā lasījuma, un pašlaik ir izskatīti 76 no 96 iesniegtajiem priekšlikumiem.

Latvijas Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija otrdien, 19. martā, noslēdza darbu pie grozījumiem Pilsonības likumā un vienojās to virzīt izskatīšanai Juridiskajā komisijā trešajā galīgajā lasījumā, dara zināmu Saeimas Preses dienests.

Dubultpilsonības paplašināšana varētu sniegt precīzāku informāciju par ārvalstīs dzimušo latviešu skaitu, aģentūrai BNS atzina Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andris Teikmanis. Latvijas pilsonībā pērn reģistrēti 3364 ārvalstīs dzimušie bērni, bet ĀM nav pieejami precīzi dati par kopējo bērnu skaitu, kas piedzimuši Latvijas pilsoņiem, kuri valsti pameta ekonomiskās krīzes dēļ.

Darbs pie Pilsonības likuma grozījumiem, kas jau ilgu laiku tiek gatavoti trešajam galīgajam lasījumam Saeimā, ir tuvu noslēgumam, aģentūrai BNS pavēstīja Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais ("Vienotība"). Viņš paskaidroja, ka pagājušo gadu apakškomisija beidza ar vienošanos, ka visa būtība, ko likumā vēlas pateikt, ir izdiskutēta un noteikta, tagad atliek vien to noformulēt juridiski precīzi likumprojekta tekstā.

Līdz ar Pilsonības likuma grozījumiem, kas tostarp paplašinās iespējas saņemt dubultpilsonību un ko Saeima cer pieņemt nākamā gada sākumā, Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs varētu izjust pamatīgu papildu slodzi, tādēļ Ārlietu ministrija (ĀM) sarunās ar valdību cer panākt pagaidu risinājumu vismaz attiecībā uz visnoslogotākajām vēstniecībām, intervijā aģentūrai BNS atzina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Jaunais Latvijas Radio 1 raidījums „21. gadsimta latvietis” šo svētdien, 25. novembrī, gatavojas savai pirmajai tiešraidei, portālam www.baltic-ireland.ie darīja zināmu raidījuma „21. gadsimta latvietis” redakcijas kolektīvs.

Līdz ar Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanu pieaugs Latvijas vēstniecību darba apmērs valstīs ar lielu Latvijas valstspiederīgo skaitu, intervijā aģentūrai BNS prognozēja Ārlietu ministrijas (ĀM) politiskais direktors Andrejs Pildegovičs. Viņš uzsvēra, ka ĀM pašlaik ir svarīgi stiprināt esošās pārstāvniecības, īpaši tās, kurās pieaug darbs ar Latvijas pilsoņu interešu aizstāvību un konsulāro pakalpojumu sniegšanu.

Latvijas Saeima šodien, 6. septembrī, otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Pilsonības likumā, kas paredz dubultpilsonības iegūšanu ārvalstīs dzīvojošajiem, pilsonības saglabāšanu Latvijas trimdiniekiem un viņu pēcnācējiem, pilsonības piešķiršanu latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, vēstī Saeimas Preses dienests.