Saeimas Juridiskā komisija šodien, 28. augustā, izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstīja Pilsonības likuma grozījumus, kas paredz dubultpilsonības iegūšanu ārvalstīs dzīvojošajiem, Latvijas trimdinieku un viņu pēcnācēju pilsonības saglabāšanu, pilsonības piešķiršanu latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, vēstī Saeimas Preses dienests.

Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija vakar noslēdza darbu pie Pilsonības likuma grozījumu otrā lasījuma redakcijas, kas paredz dubultpilsonības iegūšanu ārvalstīs dzīvojošajiem, Latvijas trimdinieku un viņu pēcnācēju pilsonības saglabāšanu, pilsonības piešķiršanu latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, vēstī Saeimas Preses dienests.

Lemjot par grozījumiem Pilsonības likumā, Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas deputāti trešdien, 18.jūlijā, vienojās par dubultpilsonības iegūšanu ārvalstīs dzīvojošajiem, Latvijas trimdinieku un viņu pēcnācēju pilsonības saglabāšanu, kā arī par pilsonības piešķiršanu latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, vēstī Saeimas Preses dienests.

Otrdien, 29. maijā, Latvijas valdība izskatīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotos priekšlikumus grozījumiem Pilsonības likumā, vēstī TM preses dienests. „Esmu gandarīts, ka Pilsonības likums ir pavirzījies uz priekšu, to ar nepacietību gaida liela sabiedrības daļa gan Latvijā, gan pasaulē. Grozījumi ir vērsti uz to, lai stiprinātu to pilsoņu saikni ar valsti, kuru dēļ šī valsts ir dibināta,” grozījumu aktualitāti un valstisko svarīgumu raksturo tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Otrdien, 13. decembrī, Latvijas Ministru kabinets (MK) atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus Saeimas Juridiskajai komisijai par grozījumiem Pilsonības likumā, pievienojot arī atsevišķu ministru viedokli par atvieglotu pilsonības piešķiršanas kārtību bērniem, dara zināmu Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Brice.

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 1. novembrī, turpinot vērtēt 10. Saeimā neizskatītos likumprojektus, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Pilsonības likumā, vēstī Saeimas Preses dienests. Lai sagatavotu saturiski apjomīgos likuma grozījumus, komisija nolēma veidot apakškomisiju, kurā aicinās strādāt divus deputātus no katras parlamenta frakcijas.

Tā vietā, lai beidzot pieņemtu likumu, kas pieļauj dubultpilsonību, Latvijas valdība pagājušajā nedēļā apstiprināja jaunu Latvijas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas dokumentēšanas kārtību. Jaunā kārtība paredz vienkāršot administratīvās procedūras, atsakoties no Latvijas pilsonības vai atjaunojot to pēc personas lūguma, kā arī Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumos, vēstī Iekšlietu ministrijas preses dienests.

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 23.martā, uzsākot darbu pie grozījumiem Pilsonības likumā, nolēma veidot apakškomisiju, kas strādās pie likuma jaunās redakcijas sagatavošanas. Komisija šodien skatīja divu Saeimas frakciju iesniegtos likumprojektus, kā arī Valsts prezidenta vēstuli ar priekšlikumiem Pilsonības likuma grozījumiem, vēstī Saeimas Preses dienests.

Politisko partiju apvienības "Vienotība" Saeimas frakcijas deputāti šodien, 17. februārī, iesnieguši grozījumus Pilsonības likumā, paredzot kārtību, kādā ārvalstīs dzīvojošie latvieši un viņu pēcnācēji tiesīgi iegūt dubultpilsonību, teikts partiju apvienības mājas lapā ievietotajā paziņojumā.

1. februārī Latvijas Valsts Prezidents Valdis Zatlers Saeimai iesniedza grozījumus Pilsonības likumā. Tie rosina atļaut dubultpilsonību visiem ārpus Latvijas dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, kā arī automātiski piešķirt Latvijas pilsonību ārzemēs dzimušajiem bērniem, kuriem tikai viens no vecākiem ir Latvijas Republikas pilsonis.