Iedzīvotāju reģistrā iekļautas ziņas par vairāk nekā 20 000 emigrācijas latviešiem un vēl vairāk nekā 1300 bērniem, kuriem atbilstoši Pilsonības likuma nosacījumiem ir iespēja reģistrēt vai jau reģistrēta dubultpilsonība – gan Latvijas, gan kādas citas valsts valstspiederība, informē Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).

Šodien, 1. februārī, Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai likumdošanas ierosinājumu par grozījumiem spēkā esošajā Pilsonības likumā, informē Latvijas Valsts prezidenta kanceleja.

Nacionālās apvienības VL!-TB/LNNK frakcija šodien Saeimā iesniegs Pilsonības likuma grozījumu projektu, portālam baltic-ireland.ie pastāstīja Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas konsultants Jānis Iesalnieks. Atgādināsim, ka Īrijas dubultpilsoņu vecāki un, protams, visi citi interesenti ar Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītāju Eināru Cilinski un deputātu Imantu Parādnieku varēs tikties šo sestdien Dublinā.

Gada pirmajos sešos mēnešos būtiski pieaudzis ārvalstīs dzimušo bērnu skaits, kuru vecāki lūguši bērnam piešķirt Latvijas pilsonību, informē Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Kā rāda PMLP apkopotā statistika par gada pirmajiem sešiem mēnešiem, šogad par Latvijas pilsoņiem atzīti 1039 ārvalstīs dzimuši mazuļi, kuriem vismaz viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis.

Nākamajam parlamenta sasaukumam ir jāgroza Pilsonības likums, paredzot iespēju ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem, ārvalstīs ilgstoši strādājošiem Latvijas Republikas pilsoņiem un ārvalstīs dzimušiem Latvijas Republikas pilsoņu pēcnācējiem iegūt dubulto pilsonību. Tā šodien, 8. jūlijā, lēma "Vienotības" valde, liecina partijas mājas lapā pieejamā informācija.

Inese Riežniece (Norwich, UK) Šķiet nevar nepamanīt pēdējā laikā publiskajā telpā aktualizēto jautājumu par dzimstības problēmām Latvijā un anti-abortu kampaņu. Un kā likums, pie katras ziņas tiek piedraudēts – ja neuzlabosies demogrāfija, tad piedraud ar migrāciju. Protams, nebūsim jau naivi – skaidri redzams, ka šīs kampaņas autori ir PLL (politiskā apvienība "Par labu Latviju", red. piezīme), bet rupori – viņiem piederošie mēdiji.

Portāls baltic-ireland.ie jau vairākkārt ir rakstījis par Vācijas latvieti Baibu Lapiņu-Strunsku, kura vēlas iegūt Latvijas pilsonību, vienlaikus neatsakoties no Vācijas pilsonības. 28. jūnijā Latvijas Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2008.gada 12.novembra spriedumu, ar kuru pieteicējiem Viktoram Strunskim un Baibai Sandrai Lapiņai – Strunskai liegts iegūt Latvijas pilsonību, kamēr viņi nav atteikušies no Vācijas pilsonības, liecina AT paziņojums presei.

Partijas "Pilsoniskā savienība" (PS) valde pieņēmusi lēmumu izstrādāt konkrētus priekšlikumus jautājumā par dubultpilsonības piešķiršanu un plānu, kā panākt labvēlīgu likuma normu, lai tūkstošiem latviešu, kas dzīvo ārvalstīs nepaliktu bez savas valsts pilsonības, teikts partijas "Pilsoniskā savienība" vakardienas paziņojumā.

Portāls baltic-ireland.ie jau rakstīja par Vācijas latvieti Baibu Lapiņu-Strunsku, kura vēlas iegūt Latvijas pilsonību, vienlaikus neatsakoties no Vācijas pilsonības. Savu taisnību Vācijas latvietei neizdevās pierādīt Latvijas Republikas (LR) Augstākajā tiesā un šonedēļ, 13. maijā, tiesības uz dubultpilsonību liedza arī LR Satversmes tiesa. Baibas Lapiņas-Strunskas pārdomas pēc iepazīšanās ar Satversmes tiesas spriedumu:

Simtiem cilvēku ik gadu zaudē savu Latvijas pilsonību vai to atņem tiesas ceļā jauniegūtās otrās pilsonības dēļ. Un tā ir tikai redzamā puse. Jautājums par iespējamu dubultpilsonības atļaušanu daudzu skatījumā ir kā karsts kartupelis. Turklāt, lai šo jautājumu risinātu, jāaiztiek politiķu "svētā govs" - Pilsonības likums. Bet tas nav aizskarts jau 12 gadus un ir krietni novecojis.