Ministru kabinets šorīt apstiprināja mērķtiecīgāku sociālās aizsardzības pasākumiem paredzētu izmaksu paketi 470 miljonu eiro apmērā, kas tiks piešķirti iedzīvotājiem, lai mazinātu dzīves dārdzības ietekmi, vēstī RTE. Premjers Leo Varadkar ir apstiprinājis, ka papildu 200 eiro elektroenerģijas kredīta maijā nebūs, bet situācija tiks pārskatīta nākamajā budžetā.

Organizācija Social Justice Ireland ir norādījusi, ka papildu atbalstam dēļ dzīves dārdzības būtu jāpalielina sociālās labklājības pamatpabalsti par 8 eiro nedēļā, nevis jāpiešķir iedzīvotājiem vēl viens universāls enerģijas kredīts, ziņo RTE. Organziācija norādīja, ka Īrijas neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām ir nepieciešams pastāvīgs mērķtiecīgs atbalsts sociālās labklājības pabalstu likmju veidā.

Par 75% ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri piesakās uz vienreizējiem pabalstiem - steidzamu un ārkārtēju vajadzību maksājumiem no valsts, jo nevar samaksāt rēķinus vai nopirkt ēdienu, ziņo RTE. Skaitļi liecina, ka pagājušajā gadā maksājumiem pieteikušies 97224 cilvēki, kas ir par 41672 vairāk nekā 2021. gadā.

Premjers Leo Varadkar parlamentā paziņojis, ka valdības rīcībā nav līdzekļu, lai turpinātu visu pagājušajā gadā ieviesto finansiālo atbalstu iedzīvotājiem, ņemot vērā, ka dzīves dārdzības krīze nemazinās, vēstī Independent.ie. Valdības vadītājs norādīja, ka visu atvieglojumu izvērtēšana tiks veikta tuvāko nedēļu laikā, lai cilvēkiem būtu skaidrība līdz februāra beigām.

Sociālās aizsardzības departaments ziņo, ka nākamajā nedēļā stāsies spēkā sociālās aizsardzības maksājumu pieaugums, kura apjoms ir vairāk nekā 1 miljards eiro, vēstī www.gov.ie. Izmaiņas, kas ietvertas 2023. gada budžetā, paredz vairākus atbalsta pasākumus pensionāriem, aprūpētājiem, personām ar invaliditāti un ģimenēm ar zemiem ienākumiem.

Īrijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSO) dati liecina, ka novembrī inflācija bija teju 9%. Inflācijas indeksu valstī aprēķina, mērot visu patēriņa cenu izmaiņas un tādējādi tas neatspoguļo katra personīgā maciņa īpašnieka reālos izdevumus, jo ne jau katru dienu mēs maksājam, piemēram, par izglītību, kur izmaksas samazinājušās. Katra “personīgo inflāciju” tomēr veido nepieciešamie izdevumi par pārtiku, elektrību un apkuri.

Netiekot galā ar pieaugošajiem ikmēneša maksājumiem un citiem tēriņiem, katrs piektais jeb 21% Latvijas iedzīvotāju apsvērtu iespēju doties peļņā uz ārzemēm, liecina alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēja "VIASMS.lv" aptaujas dati*. Visbiežāk darbu ārzemēs kā risinājumu finansiālās situācijas stabilizēšanai redz vīrieši vecumā no 18 - 29 gadiem no Rīgas un Kurzemes reģiona.

Valdība turpinās palīdzēt cilvēkiem tikt galā ar pieaugošo dzīves dārdzību, paziņojis valsts izdevumu ministrs Michael McGrath, vēsta RTE. Preses brīfingā pēc vakardienas valdības sēdes ministrs apsolīja, ka arī nākamā gada laikā tiks ņemti vērā ekonomiskie apstākļi, tā kā ir vērojama ārkārtīgi liela nenoteiktība.

Lielie apkures un elektrības rēķini liek Latvijas iedzīvotājiem apsvērt radikālus lēmumus attiecībā uz dzīvesvietu - piektā daļa no visiem plāno mainīt mājokli un pārcelties uz vietu, kur jāmaksā mazāk. Tostarp 11% izskata iespēju doties dzīvot uz citu valsti, liecina pētījumu centra Norstat Latvija veiktās aptaujas rezultāti.

Dzīves dārdzības dēļ arvien lielāks skaits cilvēku nevar samaksāt rēķinus vai nopirkt pārtiku un tāpēc meklē palīdzību no valsts, ziņo RTE. Palīdzot cilvēkiem, kuri cīnās, lai savilktu galus, valsts kopš šā gada sākuma ir piešķīrusi gandrīz 66000 vienreizējo ārkārtas pabalstu, kuru kopējais apjoms ir gandrīz 40 miljoni eiro.