Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, Latvijā arvien vairāk uzņēmumu nonāk uz bankrota sliekšņa. Maksātnespējas reģistrā dienā tiek reģistrēti no 30 līdz pat 60 ierakstiem, teikts Latvijas Uzņēmumu reģistra paziņojumā medijiem. Tik mazai valstij kā Latvija tas ir uzskatāms par augstu rādītāju. Galvenā valsts notāra vietniece attīstības un funkciju jautājumos Denēza Bērziņa norāda, ka „tā ir ķēdes reakcija, jo ekonomiskās krīzes rezultātā komersantiem nav līdzekļu, ar ko norēķināties par precēm un pakalpojumiem”.

Kaut arī bija cerība, ka krīze neizplatīsies ārpus ASV, sešu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdības jau bijušas spiestas sniegt atbalstu finanšu institūcijām. ES pašlaik steidzamā kārtā pārbauda šos glābšanas plānus, lai nodrošinātu, ka tie nav pretrunā ar noteikumiem par to, kā valsts drīkst sniegt finansiālu atbalstu uzņēmumiem. Eiropas Komisija (EK) sanācijas plānus vērtē atzinīgi, jo tie ir labs pārrobežu sadarbības piemērs. Dalībvalstu valdību sarunās iesaistījusies Eiropas Centrālā banka (ECB), un arī EK uzmanīgi seko līdzi to norisei. Turklāt ECB ir divkāršojusi tās piedāvāto kredītlīdzekļu apjomu, piešķirot eirozonas (pašlaik tajā ir 15 valstis) bankām 120 miljardu eiro lielu aizdevumu uz 30 dienām.

Jaunie CSO dati liecina, ka Īrijas ekonomika joprojām piedzīvo kritumu. Skaitļi rāda, ka šī gada otrajā ceturksnī ekonomika ir samazinājusies par 0,8%, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu. Ekonomika samazinās jau otro ceturksni pēc kārtas. CSO ziņo, ka iekšzemes kopprodukts, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šī gada pirmo sešu mēnešu laikā samazinājies par 1%, otrajā ceturksnī – par 0,8%, bet nacionālais kopprodukts šī gada otrajā ceturksnī ir samazinājies par 2,1%. Dati liecina, ka kapitālieguldījumu apjoms ir samazinājies par 19%, ko izraisīja krass mājokļu celtniecības apjoma samazinājums, kā arī samazinātie izdevumi automašīnām un iekārtām.

Pastāvīgi pasliktinoties ekonomiskajai situācijai pasaulē, pasliktinās arī Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās izaugsmes perspektīvas, un inflācija vēl nav sākusi mazināties, secināts Eiropas Komisijā. Saskaņā ar jaunāko Komisijas pagaidu prognozi ekonomiskajai izaugsmei Eiropas Savienībā 2008. gadā būtu jāsasniedz 1,4 %, nevis 2,0, kā plānoja pavasarī. Arī prognoze attiecībā uz eirozonu pasliktinājās – no 1,7 % pavasarī uz 1,3 % tagad.

Ekonomiskās problēmas vairāk vai mazāk ir ietekmējušas visu pasaules valstu ekonomiku, no tām nav spējusi izvairīties arī Īrija. Vai tas ietekmē arī imigrācijas plūsmu uz valsti, par to tikai daļēji var spriest pēc konkrētiem skaitļiem. Social Welfare statistikas dati liecina, ka iebraucēju skaits, kas ir saņēmuši PPS numurus (Personal Public Service Number) kopš 2006. gada patiešām ir samazinājies. Kā zināms, poļu etniskā kopiena Īrijā ir skaitliski vislielākā, bet skaitļi rāda, ka šīs tautības PPS numuru saņēmēju skaits samazinās, 2006. gadā - 93787, 2007. gadā - 79816, 2008. gada astoņos mēnešos - 33039.

Atsaucoties uz Ministru prezidenta Ivara Godmaņa 10. septembrī pausto lūgumu iesniegt priekšlikumus 2009. gada valsts budžeta ieņēmumu uzlabošanai, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtījusi vēstuli, kurā norādīti vairāk nekā 10 iespējamie veidi, kā valstij būtiski palielināt ieņēmumus un samazināt izdevumus, vienlaicīgi saglabājot plānoto algu pieaugumu zemu atalgotajām profesijām. Atkārtoti uzsverot algu pieauguma nepieciešamību iekšlietu sistēmas, veselības aprūpes, izglītības un kultūras darbiniekiem, vienlaicīgi LBAS devusi arī skaidru norādi, ka ir gatavi diskutēt par kompromisu - “sarkano līniju”, virs kuras algas tomēr varētu pagaidām nepalielināt. Arodbiedrības par pieņemamu varētu atzīt scenāriju, ja algas uz gadu tiek “iesaldētas” tiem budžeta sektorā strādājošajiem, kuru atalgojums pārsniedz 1000 latu robežu.

Amarach Research ir publiskojuši jauna pētījuma par imigrāciju Īrijā rezultātus. Vairākums aptaujāto cilvēku uzskata, ka imigrācija ir jāierobežo, lai atrisinātu jaunās ekonomiskās problēmas. Šonedēļ publicētajā pētījumā teikts, ka 66% pieaugušo īru vēlētos, lai politiķi vairāk darītu imigrācijas jomā, ņemot vērā ekonomiskā klimata pasliktināšanos valstī. Pētījums parādīja, ka jaunieši un sievietes biežāk domā, ka imigrācija nav nākusi par labu Īrijai, nekā vecāki cilvēki vai vīrieši.

Inflācijas gada pieauguma tempi Īrijā ir nedaudz samazinājušies, liecina CSO dati. Jūlijā inflācija bija 4,4%, bet pagājušajā mēnesī – 4,3%. Pēdējie CSO dati apliecina, ka galvenais faktors, kura ietekmē ir kritusies inflācija, ir degvielas cenas samazināšanās. Šī noteikti ir laba ziņa sociālajiem partneriem, kuri cenšas šonedēļ noslēgt vienošanos par darba samaksu. Tomēr ir skaidrs, ka inflācijas samazinājums ir niecīgs un cenu pieauguma temps ir tāds pats kā iepriekšējā gada augustā.

Partijas Jaunais Laiks (JL) Saeimas frakcijas deputāti iesnieguši grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, piedāvājot likvidēt īpašu uzdevumu sekretariātus un to funkcijas nodot attiecīgās nozares ministrijām. „Situācijā, kad valstī ir ekonomiska krīze, jostas jāsavelk un tēriņi jāierobežo, izvēloties efektīvākas pārvaldes formas, nevis jāmēģina taupīt uz mediķu, skolotāju un policistu algu rēķina. Īpašu uzdevumu sekretariātu uzturēšana koalīcijas iekšējās stabilitātes vārdā ir pārāk dārgs prieks, ko valsts krīzes priekšvakarā vairs nevar atļauties,” norāda JL Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.

Laikraksts The Economist raksta, ka pēc “laba skrējiena”, kas ilga vairākus gadus, Austrumeiropa piedzīvo ekonomikas palēnināšanos. Daudzās valstīs ekonomikas tempi bija fantastiski un tas neizbēgami tā nevarēja turpināties. Darbaspēka trūkums, tā izmaksu palielināšanās, novecojusī infrastruktūra, kā, piemēram, bēdīgi slavenie Polijas autoceļi, inflācijas kāpums – ņemot to vērā, ekonomikas izaugsmi šajā gadā var vērtēt pat kā labu.