Demogrāfisko situāciju raksturojošie Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati par šī gada 10 mēnešiem un to novērtējums par novembri un decembri ļauj secināt, ka Latvijas iedzīvotāju skaits 2009. gada beigās būs aptuveni 2 miljoni 249 tūkstoši jeb par 12 tūkstošiem mazāks nekā šī gada sākumā.

Īrija ir tuvu visdramatiskākajam iedzīvotāju skaita samazinājumam kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem, uzskata leiboristu pārstāve Joan Burton, kas apgalvo - Ieņēmumu dienesta un Centrālā statistikas biroja (CSO) dati liecina, ka vairāk nekā pus miljons cilvēku ir nobrieduši atstāt valsti 2010.gadā, raksta Independent.ie.

Portāla baltic-ireland žurnālistiem no drošiem avotiem kļuvis zināms, ka viens no Dailes teātra vadošajiem aktieriem Ģirts Ķesteris sakarā ar Latvijā esošo ekonomisko krīzi, kura solās būt vēl draudīgāka, kopā ar citiem sib-Īriešiem nolēmis doties dižā dzejnieka Jāņa Raiņa (Pliekšāna) pēdās – emigrēt. Pēc viņa uzskatiem, strādīgākā latviešu inteliģences daļa patlaban atrodas Īrijā, un Ģirts Ķesteris ir cieši nolēmis viņiem pievienoties, lai vēl vairāk piepildītu ekonomiskās krīzes mīkstās piezemēšanās matraci.

CSO dati liecina, ka imigrantu skaits Īrijā 12 mēnešu laikā līdz aprīļa beigām ir samazinājies par 26 000, informē RTE. Skaitļi liecina, ka cilvēku skaits, kas ieradušies Īrijā šajā laika periodā, ir 83 800, salīdzinoši iepriekšējā gadā šis skaitlis bija 109 500. Neskatoties uz imigrācijas samazināšanos un nelielu emigrācijas pieaugumu, iedzīvotāju skaits valstī ir pieaudzis no 4.34 miljoniem līdz 4.42 miljoniem. 45 000 cilvēku no valsts ir devušies uz ārzemēm.

Viena no LR Labklājības ministrijas izvirzītajām prioritātēm 2008. gadam nodarbinātības jomā ir - sekmēt darba nolūkos no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju atgriešanos Latvijā. Savos nākamā gada stratēģiskajos plānos Latvijas Labklājības ministrija iekļāvusi jaunu atbalstāmo kategoriju jeb mērķa grupu: bezdarbnieki reemigranti.

Šodien intervijā Latvijas Radio 4 (radio krievu valodā) premjerministrs Aigars Kalvītis pauda savu uzskatu, ka šobrīd Latvijā var nopelnīt tikpat, cik Īrijā, tādēļ nav nepieciešams braukt peļņā uz ārzemēm. Pie tam pārtika, īre un komunālie maksājumi Latvijā esot lētāki. Premjers nepaskaidroja, cik stundas Latvijā jāstrādā, lai nopelnītu tik pat, cik Īrijā. Kā arī to, kur jāstrādā, lai nopelnītu tik pat, cik Īrijā.

Ja vidējā izpeļņa Latvijā būtu trīs reizes lielāka, latvieši mazāk brauktu uz Īriju. Iedzīvotāju emigrācija mazinātos, ja vidējā izpeļņa strādājošiem Latvijā būtu aptuveni trīs reizes lielāka, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķini.