Ekonomikas un sociālo pētījumu institūts (ESRI) vienā no nesen publicētajiem pētījumiem apgalvo, ka sestā daļa Īrijas mājsaimniecību dzīvo nabadzībā un, pieaugot ilgtermiņa bezdarbam, šī problēma pieaugs. Pētnieki konstatējuši, ka vēl pirms lejupslīdes visneaizsargātākās bija vientuļo vecāku ģimenes, bet tagad pastāv bažas par nabadzības pieaugumu to cilvēku vidū, kuri atkarīgi no pabalstiem.
Īrijas Ekonomikas un sociālo pētījumu institūts (ESRI) brīdina, ka līdz 2015. gadam no valsts var būt spiesti emigrēt 200000 cilvēku, ja bezdarbam netiks pievērsta īpaša uzmanība, raksta RTÈ. Lai likvidētu valsts budžeta deficītu līdz 2015. gadam, valdībai būs jāsamazina izdevumi par vairāk kā 7,5 miljardiem eiro.
Īrijas Ekonomikas un sociālo pētījumu institūts (ESRI) ceturkšņa ziņojumā prognozē, ka ekonomikas lejupslīde šogad varētu apstāties. ESRI pētnieki norāda, ka atgriešanās pie izaugsmes 2010. gada otrajā pusē varētu gandrīz izlīdzināt kritumu pirmajā pusgadā, tādējādi ekonomikas apjoms, ko mēra ar iekšzemes kopproduktu (IKP), varētu būt tikai par 0,5% mazāks. Pagājušajā gadā Īrijas IKP samazinājās par 7%.
Īrijas Economic and Social Research Institute (ESRI) pētījums par ģimenes struktūru radījis pārsteidzošu secinājumu – līdz ar oficiālu šķiršanās ieviešanu Īrijā 1997. gadā, laulības šķiršanu skaits ir samazinājies un stabilizējies. Pētījumā konstatēts, ka ģimenes veidošanas aspektus būtiski ietekmē reliģiskie, etniskie un kultūras faktori, kaut arī ne vienmēr, jo visās iedzīvotāju grupās palielinājies pāru skaits, kas vienkārši dzīvo kopā. Tajā arī konstatēts, ka laulības šķiršanu līmenis Īrijā ir viens no zemākajiem Eiropā.
Īrijas ekonomisko un sociālo pētījumu institūts (ESRI) uzskata, ka Īrijas ekonomika nākamajā gadā samazināsies par 0,25%, bet lejupslīde varētu beigties vasaras vidū. ESRI ziņo, ka šogad valsts ekonomika saruka par 7,25%. Gada pēdējā ceturkšņa ekonomikas apskatā institūta pētnieki saka, ka būtu grūti pārspīlēt, raksturojot, cik smags ir bijis 2009.gads Īrijas ekonomikā ar 10% IKP kritumu un 170000 bezdarbnieku.
Īrijas Ekonomikas un sociālo pētījumu institūts (ESRI) ceturkšņa ekonomikas biļetenā prognozē, ka valsts ekonomika varētu atgriezties pie nelielas izaugsmes nākošā gada beigās. Tiek sagaidīts, ka IKP šajā gadā samazināsies par 8,7%, bet 2010.gadā - par 1,7%, bet privātais patēriņš šogad samazināsies par 7%, savukārt nākošgad – par 2%.
Īrijas Ekonomisko un sociālo pētījumu institūta ESRI pētījumā ir konstatēts, ka gandrīz 6% no Īrijas ekonomiskās izaugsmes kopš 2004.gada ir radījusi darbaspēka plūsma no Austrumeiropas valstīm, kas toreiz pievienojās ES, informē Īrijas masu mediji. Līdz 2008. gadam no jaunajām ES valstīm Īrijā ieradās 190000 imigrantu, to skaits kopš 2002. gada ir palielinājies 20 reizes un šo pieplūdumu ESRI raksturo kā dramatisku.
Jaunākie dati par bezdarbu Īrijā liecina, ka ārzemnieku īpatsvars ir vairāk nekā 80000 jeb 20% no visiem bezdarbniekiem. Tādēļ Īrijas Ekonomisko un sociālo pētījumu institūta (Economic and Social Research Institute - ESRI) pārstāvis Alan Barrett brīdina par starpnacionālu konfliktu iespējamību sakarā ar pieaugošo bezdarbu, raksta independent.ie. ESRI brīdina, ka Īrijas pilsoņu attieksme pret ārzemniekiem tagad ir ievērojami mainījusies. Kā nozīmīgu signālu institūts min pagājušās nedēļas notikumus Belfāstā, kur rasistiskus uzbrukumus pārcieta rumāņu kopiena.
Īrijas Ekonomisko un sociālo pētījumu institūta (Economic and Social Research Institute - ESRI) pētnieki izsūtīja darba devējiem 240 līdzīgus, bet izdomātus CV, kuros tika norādīti īru, Āfrikas, Āzijas un vācu darba meklētāju vārdi un uzvārdi. Apkopojot darba devēju atbildes, ESRI secināja, ka cilvēkiem ar īrisku vārdu un uzvārdu ir daudz lielākas iespējas tikt uzaicinātam uz darba interviju nekā ārzemniekam.
Īrijas Ekonomisko un sociālo pētījumu institūta (Economic and Social Research Institute - ESRI) jaunākajā ziņojumā tiek prognozēts, ka vēl šogad 187300 cilvēku zaudēs darbu, bet 2010. gadā bez darba paliks 102800 cilvēku. Pēc ESRI aprēķiniem 2010. gadā bezdarba līmenis Īrijā sasniegs 16,8%.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie