Fiktīvās laulības ir plaši apspriests temats gan Īrijā, gan Latvijā. Bieži vien cilvēki ir pauduši ļoti kritisku viedokli par jaunajām sievietēm, kuras šādos „darījumos” ir iesaistījušās. Tomēr ne vienmēr šīs būtnes ir saltas aprēķinātājas un pašlabuma meklētājas, drīzāk līdz fiktīvajām laulībām viņas ir noveduši cilvēki, kas aukstasinīgi izmanto viņu naivumu, pieredzes trūkumu, dzīves apstākļus, sociālo stāvokli un dažkārt arī garīgās problēmas.

Biedrība „Patvērums „Drošā māja”” informē, ka Latvijā tiek uzsākta preventīvā kampaņa „Esi zinošs – novērs cilvēku tirdzniecību”. Lai sasniegtu un informētu pēc iespējas plašāku mērķauditoriju, dažādas aktivitātes tiek organizētas, piesaistot valsts, pašvaldību institūciju, mediju pārstāvjus, kā arī Lietuvas un Igaunijas nevalstisko sektoru. Kampaņa noslēgsies 18. oktobrī, kad Eiropas Savienībā un Latvijā tiks atzīmēta Pretcilvēktirdzniecības diena.

Latvijas Saeimas Ārlietu komisija otrdien, 3. septembrī, tikās ar Īrijas parlamenta Ārlietu un tirdzniecības lietu komisijas delegāciju, dara zināmu Saeimas Preses dienests. Tikšanās laikā pārrunāta abu valstu divpusējā sadarbība diasporas, cilvēku tirdzniecības izskaušanas, kā arī ekonomikas jomās.

Jau vairākus gadus Latvijas valsts institūcijas, sabiedriskās organizācijas un mediji daudz runā par fiktīvo laulību “sērgu”. Grūti būs atrast kādu latvieti, kurš neko nebūtu dzirdējis par ļoti jaunām Latvijas pilsonēm, kuras brauc uz Īriju un slēdz laulības ar trešo valstu pilsoņiem, galvenokārt no Indijas, Pakistānas un Bangladešas. Šo savienību pamatā nav vis mīlestība, bet gan klajš un cinisks aprēķins – tumsnējie trešo valstu pilsoņi laulību rezultātā iegūst uzturēšanās tiesības Īrijā.

Saskaņā ar jaunu likumu, reģistrējot Īrijā bērna piedzimšanu, dzimšanas apliecībā obligāti būs jānorāda tēva vārds arī tad, ja bērns būs dzimis ārpus laulības, ziņo Independent.ie. Otrs jaunums tiesību aktos paredz, ka iestādēm būs tiesības pārtraukt laulību ceremoniju, ja būs radušās aizdomas par fiktīvajām laulībām.

Vēstniecība Īrijā informē, ka sadarbībā ar Īrijas centrālo Dzimtsarakstu biroju iegūta statistika par 2013. gada pirmajā pusgadā Īrijā reģistrētām Latvijas valstspiederīgo personu laulībām. Gada pirmo sešu mēnešu laikā reģistrētas 86 laulības, no kurām 55 laulības ar trešo valstu pilsoņiem, kuriem Īrijā ir nepieciešama vīza/uzturēšanās atļauja, - no tām 33 laulības ar Pakistānas pilsoņiem.

Latviski rakstošajos medijos jau ilgāku laiku plaši tiek apspriests fakts, ka simtiem latviešu sieviešu Īrijā ir apprecējušās ar trešo valstu pilsoņiem, un vairākumā gadījumu tās ir fiktīvas laulības. Protams, situācija nevar palikt nepamanīta vietējiem Zaļās Salas iedzīvotājiem un par to ik pa laikam liecina arī publikācijas īru plašsaziņas līdzekļos.

Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” apkopotie dati par 2012. gadu liecina, ka pērn aptuveni četras reizes ir pieaudzis to cilvēku tirdzniecības gadījumu skaits, par kuriem informāciju snieguši Latvijā dzīvojošie cilvēki, portālam baltic-ireland.ie darīja zināmu sabiedrisko attiecību praktiķe Rasa Saliņa. Visaktīvāk par gadījumiem ziņojuši iedzīvotāji no Rīgas, Rēzeknes, Liepājas, Daugavpils un Valmieras.

Eiropas Padome kritizējusi Īriju par "sadarbības trūkumu", lai identificētu un sniegtu palīdzību cilvēktirdzniecības upuriem no Latvijas, kas nokļūst valstī ar mērķi slēgt fiktīvās laulības, raksta The Irish Times. Vakar publicētajā ziņojumā konstatēts, ka Īrija, Lielbritānija, Vācija un Kipra ir galvenās galamērķa valstis cilvēktirdzniecības upuriem no Latvijas.

17. janvārī Dublinā Latvijas vēstnieks Īrijā Pēteris Elferts tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, lai pārrunātu Latvijas-Īrijas sadarbību tieslietu jomā, vēstniecības sadarbību ar Tieslietu ministriju, fiktīvo laulību un cilvēktirdzniecības upuru problemātiku, portāls baltic-ireland.ie uzzināja vēstniecībā.