Vakar reitingu aģentūra Moody's nāca klajā ar paziņojumu, ka Īrijai otrreiz būs nepieciešama finansiāla palīdzība, kad beigsies pašreizējā atbalsta programma, vēstī The Irish Times. Savā iknedēļas ziņojumā, Moody's arī brīdināja, ka „nē” balsojums gaidāmajā referendumā par fiskālās disciplīnas līgumu būtu šķērslis Īrijai saņemt papildus līdzekļus.

Īrijas finanšu ministrs Michael Noonan vakar publicējis Finanšu likumu (Finance Bill), kurš juridiski nostiprina šī gada budžetā izziņotos pasākumus, vēstī The Irish Times. Tajā iekļauti vairāki jaunumi attiecībā uz nodokļiem, atlaidēm hipotekāro kredītu procentu maksājumiem pirmreizējiem mājokļa pircējiem, kā arī valsts ierēdņu pensijām.

Politiķu un ekonomistu aprindās vētru izraisījis ekonomikas profesora Morgan Kelly radikālais priekšlikums Īrijai atteikties no Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) palīdzības, vēstī Independent.ie. University College Dublin (UCD) ekonomists, kurš savulaik kļuva slavens, prognozējot Īrijas nekustamā īpašuma tirgus sabrukumu, apgalvo, ka vispirms valdībai jānorobežojas no banku parādiem, atstājot tos Eiropas Centrālās bankas ziņā.

Īrijas Finanšu departamenta dokumenti liecina, ka arī turpmākajos gados ne mazums līdzekļu būs jāietaupa vairākās svarīgās jomās - sociālās labklājības, izglītības un veselības aprūpes budžetā, ziņo RTÈ. Dokumenti liecina, ka sociālajā jomā tiek apsvērti grozījumi bērnu pabalstu sistēmā, lai panāktu, ka šos pabalstus saņem tikai cilvēki ar zemiem ienākumiem un sociālo pabalstu saņēmēji.

Amatpersonas viedoklis. Viens jautājums ir, cik svarīgi un tiesiski pareizi ir šādi vai tādi politiķu izteikumi, tomēr svarīgāks par visiem ir un paliek morāles jautājums.  Nesen savu attieksmi pret simtlatniekiem jau izrādīja kāds Latvijas ministrs. Vakar Latvijas TV žurnālists Arnis Blodons uz sarunu par izdzīvošanas iespējām Latvijā bija aicinājis Latvijas finanšu ministru Andri Vilku – valsts galvenā maka turētāju.

Visu Īrijas, arī Eiropas masu mediju uzmanība šodien ir piesaistīta valsts mēroga notikumam, kas saucas – 2011. gada budžeta pieņemšana Īrijā. RTÉ News elektroniskajā versijā zem raksta par budžeta pieņemšanu, kāds lasītājs komentē, sacīdams, ka šī diena varētu būt pati sliktākā diena valsts finanšu vēsturē. Protams, latvieša ausīm tas skan dīvaini un nesaprotami, jo mums ir lieliska iespēja salīdzināt. 5% mazāk sociālajos maksājumos, 10 eiro mazāka bērnu nauda mēnesī, vai mazliet dārgāka degviela nudien šajā valstī vēl nav pasaules gals.

Pēdējās dienās arvien skaļāk izskanējuši apgalvojumi, ka Īrijas valdība ir vērsusies pie Starptautiskā Valūtas Fonda (SVF) un Eiropas Savienības (ES), lai saņemtu finansiālu palīdzību. Tieši tikpat skaļi un pārliecinoši Dublina apgalvo, ka šāds lūgums nav izteikts, vēsta The Irish Times. Saprotams, ka SVF un Eiropas Centrālā Banka ir satraukta par to, ka situācija Īrijas banku sektorā ietekmē eiro stabilitāti.

Jau pagājušās nedēļas nogalē 16 eirozonas valstu līderi pieņēma lēmumu izveidot pretkrīzes fondu, kura mērķis ir atvairīt finanšu tirgu uzbrukumus eiro, atjaunot uzticību vienotajai valūtai un nepieciešamības gadījumā sniegt atbalstu ievainojamākajām eirozonas valstīm, piemēram, Portugālei, Spānijai un Īrijai, kuras saskaras ar budžeta problēmām.

20.martā Trešā Austrumeiropas biznesa foruma ietvaros Dublinas tehnoloģiju institūtā notiks seminārs, kā iegūt finansiālu atbalstu dažādām sociālām idejām. Šo bezmaksas semināru organizē Krievijas – Īrijas iniciatīvas centrs IREC. Galvenā semināra ideja ir izskaidrot un parādīt iespējas, lai veiksmīgi pieteiktos valsts un ES finansējumiem un dažādiem grantiem.

Latvijas finanšu ministrija informē, ka pirmdien, 27. jūlijā, Valsts kases kontā ieskaitīta Eiropas Komisijas (EK) otrā aizdevuma daļa 1,2 miljardu eiro apmērā. Paredzams, ka 600 miljoni eiro tiks rezervēti valsts budžeta vajadzību nodrošināšanai, savukārt otra aizdevuma puse — finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai.