Darba tirgū līdzīgi, kā ekonomikā kopumā pērn bijis ļoti labs gads un jādomā, ka Latvijas darba tirgū esam sasnieguši brīdi, kad varam nopietni domāt par reemigrāciju, uzskata Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Pērnā gada pēdējā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieaugusi par 7,5% salīdzinājumā ar 2016. gada nogali, savukārt gadā kopumā vidējā darba alga Latvijā augusi par 7,9%, sasniedzot 926 eiro pirms nodokļiem.

Oficiālie statistikas dati rāda, ka pagājušajā gadā Īrijas ekonomika pieauga par 26 %, kas ir vairāk nekā trīs reizes lielāks pieaugums nekā cerēts. Tomēr speciālisti šo skaitli jau nodēvējuši par "farsu" un brīdina, ka pieaugums nav saistīts ar nodarbinātības pieaugumu, raksta Independent.ie.

Eiropas Savienības (ES) vidējo iekšzemes kopprodukta (IKP) līmeni uz vienu iedzīvotāju Latvija ar pašreizējo ekonomikas izaugsmes tempu varēs sasniegt pēc 53 gadiem – 2068.gadā, pirmdien žurnālistiem sacīja domnīcas "Certus" vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis. Vērtējot Latvijas nodokļu sistēmu, Dombrovskis atzina, ka valdība uzsver, ka Latvijas ekonomika aug visstraujāk, tomēr izsakot šādu apgalvojumu netiekot vērtēts tas, kā izskatās uz citu ES valstu fona.

Goodbody Stockbrokers prognozes iecina, ka 2015. gadā Īrijā jau otro gadu pēc kārtas varētu būt visstraujāk augošā ekonomika eirozonā, raksta The Irish Times. Brokeri prognozē, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad varētu pieaugt par 4% procentiem, sekojot pērn gaidītajam pieaugumam par 5%.

Latvijai, visticamāk, šogad nāksies samazināt iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" teica Eiropas Parlamenta deputāts un ekspremjers Valdis Dombrovskis. Pēc viņa teiktā, Eiropas Savienības (ES) pieņemtajām ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju un atbildes sankcijām no Krievijas puses, būs negatīva ietekme uz Latvijas ekonomiku.

Šodien publicētie Centrālās statistikas biroja (CSO) dati liecina, ka šī gada otrajā ceturksnī Īrijas ekonomika ir atgriezusies pie izaugsmes. Laika posmā no aprīļa līdz jūnijam iekšzemes kopprodukts (IKP), kas raksturo ekonomiskās produkcijas kopējo vērtību valstī, ir pieaudzis par 0,4%.

Šī gada 2. ceturksnī Īrijas ekonomika, ko mēra ar iekšzemes kopproduktu (IKP), pieauga par 1,6 %, liecina Centrālā statistikas biroja (CSO) publicētie dati. Nacionālais kopprodukts (NKP), kas tiek aprēķināts, neņemot vērā ārvalstu uzņēmumus, tajā pašā periodā pieauga par 1,1 %. Šie skaitļi norāda, ka no aprīļa līdz jūnijam ir stabilizējies iekšzemes pieprasījums, kā arī turpina palielināties eksporta pieauguma tempi.

Ekonomikas un sociālo pētījumu institūts (ESRI) ziņo, ka jūlijā noslēgtā vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, kuras rezultātā Īrijai tika samazināta procentu likme, valsts parāda attiecību pret IKP padarīs ievērojami zemāku, nekā iepriekš novērtēts, bet budžeta deficīts trīs gadu laikā varētu samazināties zem 3 %, raksta RTE. Īrijas budžeta stāvoklim ir palīdzējis arī fakts, ka banku rekapitalizācijas izmaksas ir mazākas nekā gaidīts.

Jaunākie Īrijas Centrālā statistikas biroja (CSO) skaitļi liecina, ka spēcīgs eksporta pieaugums paaugstinājis kopējo ekonomikas sniegumu šī gada pirmajos trīs mēnešos, taču iekšzemes ekonomika turpina cīnīties. CSO apliecina, ka, pārskatot arī 2010.gada rādītājus, secināts ka situācija ekonomikā bijusi labāka nekā iepriekš prognozēts.

Centrālā statistikas biroja (CSO) dati liecina, ka Īrijas ekonomikas apjoms jau trešo gadu pēc kārtas samazinājies. 2010.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 1%. Tā kā IKP ietver arī Īrijā strādājošu ASV kompāniju peļņu, daudzi ekonomisti uzskata, ka precīzāk ekonomiku raksturo nacionālais kopprodukts (NKP), kura kritums pagājušajā gadā bijis lielāks - 2,1%. 2009.gadā IKP un NKP samazinājās attiecīgi par 7,6% un 10,7%.