Šonedēļ tieslietu ministrs Alan Shatter prezentēja divas valdības atbalstītas shēmas, kuru mērķis ir stimulēt Īrijas ekonomikas izaugsmi, veicinot imigrantu - investoru un uzņēmēju piesaisti valstij, portālu informēja Tieslietu departamenta pārstāve Anne X.Bevan. The Immigrant Investor Programme (Imigrantu investīciju programma) un The Start-up Entrepreneur Programme (Biznesa uzsākšanas programma) ir imigrācijas politikas iniciatīvas, kuras paredzētas ārpus Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņiem.

Budžeta taupības nolūkos Īrijā ar iebraucēju integrēšanu sabiedrībā nodarbojas arvien mazāk un mazāk, vairāk pievēršoties citiem imigrācijas politikas aspektiem, liecina Tieslietu, līdztiesības un aizsardzības ministra Alan Shatter pārskats par pagājušajā gadā paveikto un nākamajam gadam plānoto imigrācijas jomā. Portālu baltic-ireland.ie ar pārskatu iepazīstināja tieslietu un līdztiesības departamenta pārstāve Anne Bevan.

Īrijas tieslietu un līdztiesības ministrs Alan Shatter apsolījis, ka ārvalstu pilsoņi, kas būs reģistrējuši civilās partnerattiecības ar Īrijas pilsoņiem, iegūs tādas pašas tiesības uz pilsonību, kādas paredzētas precētiem pāriem, raksta The Irish Times. Parlamenta diskusijās ministrs norādīja, ka viņa nodoms ir panākt, ka imigrācijas sfērā "civilā partnerība, kas ir reģistrēta Īrijā vai atzīta Īrijas tiesību aktos, tiktu uztverta tāpat kā laulības".

Vēršoties pret aprēķina laulībām, ko trešo valstu pilsoņi izmanto, lai varētu legāli dzīvot valstī, Īrijā tiek ieviesti stingrāki pasākumi, raksta Independent.ie. Sakarā ar to, ka fiktīvo laulību skaits strauji pieaug, tiek ieviesti stingri noteikumi, kas imigrācijas dienesta amatpersonām ļaus veikt plašas intervijas ar uzturēšanās atļauju pretendentiem, kas nesen noslēguši laulības.

Valdības izstrādātā Imigrācijas likumprojekta jaunākā versija joprojām nespēj sniegt skaidrus noteikumus par to, kas var ierasties un dzīvot Īrijā un kādas tiesības ir šiem cilvēkiem, brīdina viena no lielākajām nevalstiskajām organizācijām. Īrijas Imigrantu padome (ICI) uzskata, ka ierosinātais likumprojekts veicinās nekonsekventu lēmumu pieņemšanu un kavēšanos, kā arī daudzos gadījumos lēmumu pieņemšana gulsies uz tiesām, raksta The Irish Times.

Īrijas valdībai nāksies atcelt nesen ieviestos ierobežojumus attiecībā uz ES pilsoņu laulātajiem un ģimenes locekļiem, kas nav ES valstu pilsoņi, vēsta The Irish Times. Tie paredzēja aizliegumu uzturēšanās atļauju pretendentiem strādāt Īrijā, kamēr tiek izskatīti viņu pieteikumi. Praktiski to apstrādāšana ilgst vairāk kā sešus mēnešus. Noteikumi tika ieviesti jūnijā sakarā ar valdības bažām par bezdarba pieaugumu un pašreizējo kampaņu pret "viltus laulībām" starp ES pilsoņiem un cilvēkiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības.

Apvienotās Karalistes (AK) jaunā valdība paātrinājusi pasākumu ieviešanu, kas paredz, ka AK pilsoņu partneriem, kas nav Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņi, būs jāpierāda savas angļu valodas zināšanas, ja viņi vēlēsies dzīvot Lielbritānijā, vēsta BBC. Šo noteikumu iepriekš bija plānots ieviest no 2011. gada jūlija, bet tagad tā ieviešana paredzēta jau šī gada rudenī.

Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir apkopojusi datus par iedzīvotāju ilgtermiņa migrāciju Latvijā 2009. gadā. Dati apkopoti, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informāciju par valstī dzīvesvietu deklarējušajām un no valsts izbraukušajām personām. CSP dati liecina, ka aizvadītajā gadā uz Īriju emigrējuši 573 cilvēki, kamēr Īrijas Sociālo un ģimenes lietu departamenta apkopotie dati liecina, ka 2009. gadā Latvijas pilsoņiem (iedzīvotājiem) ir piešķirti 3916 jauni PPS numuri.

Ārzemnieku skaits, kas pērn saņēmuši Apvienotās Karalistes pases, pieaudzis vairāk nekā uz pusi, liecina AK Valsts statistikas biroja publiskotie dati. Lielbritānijas pilsonība 2009.gadā tika piešķirta pavisam 203865 cilvēkiem - par 58% vairāk nekā 2008.gadā. Desmitiem tūkstošu imigrantu ieguva arī tiesības apmesties uz dzīvi Apvienotajā Karalistē, kopējais skaits pieauga par 30% līdz vairāk nekā 190000 cilvēku.

Demogrāfisko situāciju raksturojošie Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati par šī gada 10 mēnešiem un to novērtējums par novembri un decembri ļauj secināt, ka Latvijas iedzīvotāju skaits 2009. gada beigās būs aptuveni 2 miljoni 249 tūkstoši jeb par 12 tūkstošiem mazāks nekā šī gada sākumā.