Galvejas grāfistes domnieks Michael Fahy laikrakstā Connacht Tribune nācis klajā ar paziņojumu, ka automaģistrāles Gort - Tuam celtniecībai laikā radītās 500 darbavietas ir jānodrošina vietējiem strādniekiem, nevis iebraucējiem. Šo domu viņš izteicis sarunā par Galvejas hērlinga komandas neveiksmēm, norādot, ka lielākā daļa labāko spēlētāju ir devušiem uz ārvalstīm un ir nepieciešams radīt apstākļus, lai viņi atgrieztos.

Stāsts par Latvijas pilsoni Gunu Ļevčenkovu, kurai Īrijas tiesa pagājušajā nedēļā nepiesprieda reālu sodu par vairākām zādzībām, izraisījis plašu rezonansi arī īru sabiedrībā. Kamēr viena daļa vietējo sniedza reālu atbalstu grūtībās nonākušajai piecu bērnu mātei, tikmēr cita daļa diskusiju forumos viņu nodēvējuši par sociālo tūristi, kas Zaļajā Salā ieradusies ar vienu nolūku – saņemt sociālos pabalstus.

Ja agrāk bērnus sargāja no kara, tagad viņus sargā no interneta. Mēs visi (vismaz teorētiski) gribam uzbūvēt sabiedrību, kura balstās uz vienotības, draudzības un mīlestības idejām. Tad kāpēc cilvēki internetā ir tik agresīvi? Viņi ar prieku apvaino, izsmej un pazemo citus. Un ar vēl lielāku prieku izbauda visatļautības garšu. Interneta agresijas mērogi ir iespaidīgi, bet metodes cīņai pret šo agresiju – ļoti niecīgas. Vai tā ir sociāla norma vai patoloģija? Gēte esot teicis, ka uzvarēt masu var tikai ar masu. Šodien interneta komentētāju nebūt ne mazākā daļa uzrāda sabiedrības attīstības primitīvākās formas, sauktas „anonīmais pūlis”, iezīmes. Mēs nevaram atbildēt uz daudziem „Kāpēc?”, līdz neatbildēsim uz jautājumu „Kā vārdā?”