Ekonomikas sabrukuma laikā Īrijas mājsaimniecību ienākumi samazinājušies gandrīz par piekto daļu, liecina Centrālā statistikas biroja (CSO) jaunākie dati. Skaitļi vienlaicīgi arī liecina par nabadzībā dzīvojošu cilvēku skaita pieaugumu. Vidējie mājsaimniecību ienākumi 2012. gadā bija 40500 € pēc nodokļu nomaksas, kas nozīmē, ka kopš 2008.gada tie ir samazinājušies par 8500 € jeb par 17,4% četru gadu periodā.
Ārlietu ministrs Eamon Gilmore, kurš ir arī leiboristu partijas līderis, intervijā valsts centrālajam laikrakstam The Irish Times sacījis, ka viņa vadītās partijas mērķis - panākt ekonomikas izaugsmi un valsts finanšu deficīta likvidēšanu - ir ārkārtīgi svarīgs. Neveiksme šo mērķu sasniegšanā varētu nozīmēt otru aizņēmumu valsts glābšanai, publisko pakalpojumu samazinājumu līdz pat 30%, skolu slēgšanu un neizbēgamas darbinieku atlaišanas valsts dienestā.
Valsts prezidents Andris Bērziņš intervijā norādījis, ka „Latvijā krīze ir pārvarēta tikai makroekonomikas rādītājos, bet vairums iedzīvotāju to neizjūt”. Absolūtais vairākums (81%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem personīgi ģimenē neizjūt, ka ekonomiskā krīze ir pārvarēta (47% - noteikti nē; 34% - drīzāk nē).
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) brīdina, ka eirozonas parādu krīze apdraud Īrijas ekonomikas atveseļošanos, raksta Independent.ie. Pavisam neoptimistiskā ziņojumā par šīs valsts un eirozonas perspektīvām teikts, ka ekonomikas izaugsmes temps šogad būs vēl lēnāks nekā pagājušajā gadā.
20 ekonomiski visattīstītāko valstu vadītāji, finanšu ministri un centrālo banku prezidenti vakar un šodien pulcējas Toronto, kur apspriež izkļūšanu no pasaules finanšu krīzes, informē Eiropas Komisijas (EK) Preses dienests. EK priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu kopā ar Eiropadomes priekšsēdētāju Hermani van Rompeju G20 valstu sanāksmē pārstāv Eiropas Savienību. Viņi uz Toronto ir devušies ar skaidrām prioritātēm kabatā.
Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 75% mājsaimniecību atzīst ekonomiskās situācijas pasliktināšanos pēdējo 12 mēnešu laikā (laukos – 71%, pilsētās – 76%). Kā galvenie iemesli ir minēti: darba samaksas samazināšanās (73% no mājsaimniec., kurās kāds strādāja algotu darbu); pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās (66% no visām mājsaimniec.); darba zaudēšana (34% no mājsaimniec., kurās bija nodarbinātas personas) u.c. iemesli.
Ziemeļīrijā tiek izvērsta kampaņa par krīzes fonda izveidošanu, kas palīdzētu tur dzīvojošajiem poļiem, kam ir trīs reizes lielākas iespējas kļūt par bezdarbniekiem nekā vidusmēra strādājošajam, raksta Belfast Telegraph. Ziemeļīrijas etnisko minoritāšu padomes (NICEM) jaunākais ziņojums atklāj, ka viņu iespējas saņemt darba meklētāja pabalstu ir niecīgas, tie cīnās ar birokrātiju gan cenšoties atrast darbu, gan pieprasot pabalstus, kā arī izjūt grūtības kvalifikācijas atzīšanas procesā.
Īrijas valdība darba devējiem un arodbiedrībām ir paziņojusi, ka ir gatava ieguldīt apmēram vienu miljardu eiro, lai valsts ekonomikas atjaunošanas plāna ietvaros finansētu nodarbinātības aizsardzības pasākumus, ziņo Independent.ie. Stratēģijas centrā būs nodarbinātības pagaidu subsīdiju shēmas, lai palīdzētu līdz 30000 darba ņēmējiem, kuru darba vietas ir apdraudētas.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie