Notikusi šogad pirmā Īrijas premjera tikšanās ar sociālajiem partneriem, lai meklētu risinājumus pieaugošajai ekonomiskajai krīzei, informē RTÉ. Darba devēju grupa IBEC tika informēti par ekonomiskajiem apstākļiem, bet tikšanās ar ICTU notiks tuvākajās dienās.Tikšanos mērķis ir panākt vienošanos par valsts stratēģiju, lai iegūtu kontroli pār finanšu jautājumiem līdz mēneša beigām.

Ingvilda Zālīte, īpaši latviešiem Īrijā Vakar vēlu vakarā Finanšu ministrijā tika parakstīts līgums par 51% „Parex bankas” akciju paketes pārņemšanu „Hipotēku un zemes bankas” īpašumā. Par „Parex bankas” prezidentu, šķiet vismaz uz kādu laiku kļūs „Hipotēku bankas” prezidents Inesis Feiferis. Tas bija loģisks noslēgums tracim, kurš oficiāli sākās sestdienas pievakarē, bet faktiski – jau pirms vairākām nedēļām, kad sabiedrībā aizvien vairāk runāja par šīs bankas problēmām.

Ja ekonomikas apstākļi neuzlabosies, Ziemeļīrijā nākamajā gadā varētu tikt zaudētas vairāk nekā 22000 būvniecības un inženiertehnisko darba vietu, brīdina nozares pārstāvji. Saskaņā ar Construction Employers’ Federation (CEF) datiem, apmēram 4000 celtniecības darbi jau ir kļuvuši par upuri kredītu krīzei pēdējo 12 mēnešu laikā, raksta Belfast Telegraph. CEF pētījumā par celtniecību lēsts, ka no 4000 līdz 5000 darbavietu šajā nozarē varētu tikt zaudētas nākamajā gadā, bet inženiertehniskajos uzņēmumos prognozes ir vēl drūmākas – darba vietu skaits 2009.gadā varētu samazināties pat par 18000.

Imigrantu skaits Apvienotajā Karalistē ekonomikas krīzes dēļ varētu samazināties saskaņā ar punktu sistēmas ieviešanu, raksta BBC. Imigrācijas ministrs Phil Woolas apgalvo, ka imigrācija ir kļuvusi par “ļoti neērtu” tēmu ekonomiskās krīzes apstākļos, kad cilvēki zaudē darbu. “Līdz šim ir bijis pārāk viegli nokļūt šajā valstī, un turpmāk tas būs grūtāk,” viņš teica. Iekšlietu ministrijas pārstāvis teica, ka kārtējā uz punktiem balstītā sistēma sniedz “spēcīgu un elastīgu kontroles iespēju”. Valdība ir nesen ieviesusi uz punktiem balstītu sistēmu, kas piesaista migrantus no ārpus ES, kā domājams, tikai visnepieciešamākos valsts ekonomikai.

Pēdējo nedēļu laikā eiropieši bija liecinieki tam, kā valstu valdības vienai aiz otras palīdzēja bankām pārvarēt finansiālās grūtības. Lai nodrošinātu, ka nodokļu maksātāju nauda šīm bankām nesniedz negodīgas priekšrocības, Eiropas Komisija (EK) publicējusi valdībām domātu ieteikumu sarakstu. Valdības atbalstam ir jābūt īslaicīgam, skaidri definētam, apjomā ierobežotam, un tā pamatā nedrīkst būt valstspiederība. Akcionāri nedrīkst iedzīvoties uz nodokļu maksātāju rēķina, un bankām ir jāpiedalās palīdzības izmaksu segšanā. Lai nepieļautu ļaunprātīgu izmantojumu, jāizstrādā rīcības kodekss.

Kaut arī bija cerība, ka krīze neizplatīsies ārpus ASV, sešu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdības jau bijušas spiestas sniegt atbalstu finanšu institūcijām. ES pašlaik steidzamā kārtā pārbauda šos glābšanas plānus, lai nodrošinātu, ka tie nav pretrunā ar noteikumiem par to, kā valsts drīkst sniegt finansiālu atbalstu uzņēmumiem. Eiropas Komisija (EK) sanācijas plānus vērtē atzinīgi, jo tie ir labs pārrobežu sadarbības piemērs. Dalībvalstu valdību sarunās iesaistījusies Eiropas Centrālā banka (ECB), un arī EK uzmanīgi seko līdzi to norisei. Turklāt ECB ir divkāršojusi tās piedāvāto kredītlīdzekļu apjomu, piešķirot eirozonas (pašlaik tajā ir 15 valstis) bankām 120 miljardu eiro lielu aizdevumu uz 30 dienām.

Partijas Jaunais Laiks (JL) Saeimas frakcijas deputāti iesnieguši grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, piedāvājot likvidēt īpašu uzdevumu sekretariātus un to funkcijas nodot attiecīgās nozares ministrijām. „Situācijā, kad valstī ir ekonomiska krīze, jostas jāsavelk un tēriņi jāierobežo, izvēloties efektīvākas pārvaldes formas, nevis jāmēģina taupīt uz mediķu, skolotāju un policistu algu rēķina. Īpašu uzdevumu sekretariātu uzturēšana koalīcijas iekšējās stabilitātes vārdā ir pārāk dārgs prieks, ko valsts krīzes priekšvakarā vairs nevar atļauties,” norāda JL Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.